Finanšu ministrs Andris Vilks ir paziņojis, ka alga viņu vairs nemotivē strādāt. Domāju, ka pareizā vieta, kur sūdzēties Vilka kungam, ir Sorosa fonds Latvija.
Sorosa fonds, lai veidotu savu ideoloģiju, 20 gadu laikā Latvijā ir ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru. Tas ir vairāk nekā Latvijas politikā ir iztērējusi jebkura lielākā un bagātākā Latvijas partija. Atšķirībā no Latvijas pilsoņu veidoto politisko partiju finansējuma šos ārvalstu filantropa līdzekļus nekad nav ierobežojis neviens likums.
Bet kurš gan cits, ja ne Sorosa fonda finansētā organizācija Delna bija tā, kas vēl nesen krīzes laikā vajāja valsts ierēdņus un uzņēmumu darbiniekus, šausminoties skaitīdama, cik direktoru, finanšu direktoru un citu augstākā līmeņa speciālistu saņem šīs «milzu» algas - 1000 latu uz papīra.
Tās ir Sorosa fonda organizācijas, kas ir panākušas izmaiņas likumos, ka valsts iestādes katru mēnesi publisko darbinieku atalgojumu, lai mediji varētu uzvārdu līmenī ņirgāties par Vilka kolēģiem, profesionāļiem valsts pārvaldē, skaitot katru latu viņu kabatā.
Jau piecpadsmit gadu žurnālisti pāris mēnešu garumā atgremo milzu sensāciju - valsts amatpersonu deklarācijas. Laipni lūdzam valsts pārvaldē! Jūs saņemsiet mazu algu, toties amatpersonas deklarācijā jums būs jādeklarē vai pēdējais zeķu pāris. Nekādas amatu savienošanas, beidziet! Interešu konflikts jums tiks meklēts visur, toties saņemsiet maz. Bet varbūt tā ir nevis godīguma sardze, bet spējīgāko valsts iedzīvotāju atbaidīšana no darba valsts pārvaldē?
Sorosa fonda finansētās organizācijas divdesmit gadu laikā Latvijas sabiedrībai ir iestāstījušas, ka tā ir cīņa par atklātību, kas vērsta pret korupciju. Grūti atrast otru politisko spēku, kas tam ir ticējis vairāk nekā Vilka kunga pārstāvētā Vienotība. Diemžēl tajā var saskatīt ne tikai cīņu par atklātību.
Džordžs Soross un par viņu vēl bagātāki miljardieri pasaulē nostiprina kārtību, lai valsts vara netraucētu viņu transnacionālajām korporācijām strādāt. Tikai mūsu tā saucamajiem lielajiem uzņēmējiem ir jāsaprot, ka viņi ir nevis šīs korporatokrātijas partneri, kā viņi nereti iedomājas, bet tieši pirmie upuri. Jo tieši viņu īpašumus un labākos biznesus inscenētās krīzes dēļ par lētu naudu pārņems pirmos. Pašlaik arī šis process notiek. Faktiski vispirms tieši nacionālajiem uzņēmējiem būtu vajadzīga stipra valsts, kas kaut cik līdzsvarotu viņu un starptautisko korporāciju intereses un mērķus. Diemžēl viņi to nesaprot.
Šī «pilsoniskā sabiedrība» kā lozungs Sorosa fonda organizāciju politikā nav latvisks termins novecojušajam jēdzienam «buržuāziska sabiedrība», kā to naivi domā daudzi labēji noskaņoti Latvijas pilsoņi. «Pilsoniska sabiedrība» - tas ir lozungs, ar kuru korporatokrātija cīnās pret birokrātiju. Ar to ir iespējams pamatot, kāpēc vienmēr ir nepieciešams vājināt valsts varu. Un tam palīdz kampaņas, kurās vēlēti politiķi tiek pārvērsti muļķos, bet ierēdņi neprofesionāļos, nejēgās un zagļos.
Bet visvairāk tam kalpo šis «negatīvās atlases» princips, kura dēļ Andris Vilks un citi spējīgākie profesionāļi pamet darbu valsts pārvaldē, lai atgrieztos daudz labāk atalgotā darbā korporatokrātijas ierēdņu rindās. Ar mazām algām un ierobežojumiem labākie speciālisti tiek atbaidīti no darba valsts pārvaldē, bet pēc tam kopīgi smejam, kur rodas neprašas un muļķi, kas nespēj pat dokumentu sagatavot.
Un te ir vieta Rungaiņa un Prudentia uznācienam. Speciāli novājinātās valsts pārvaldes funkcijas tiek «outsorcētas», kā tagad ir moderni teikt. Kad valsts ierēdņiem tiek maksātas pāris tūkstošu algas, par to tiek nenormāli kliegts, bet kad rungaiņi un prudentijas bāž savās kabatās miljonus, tas ir normāli.
Atcerēsimies, ka savulaik Tautas partijas varas laikā Delna sēdēja un vērtēja, vai Latvijas kuģniecībā viss ir likumīgi. Tagad, kad pie varas ir Delnas atbalstītā Vienotība, Delnai ir pilnīgi vienalga, ko Prudentia dara Liepājas metalurgā, Krājbankā vai airBaltic.
Nekonsekvence parāda, ka nacionālajā līmenī Sorosa fonda organizācijas virza ne tikai noteiktu kopēju ideoloģiju, bet aktīvi nodarbojas ar savas personiskās varas stiprināšanu par Sorosa naudu.
Džordžam Sorosam arī 82 gadu vecumā ir dzīvs prāts, un viņa uzskati īpaši pasaules krīzes ietekmē ir ievērojami izmainījušies. Soross žurnālam Newsweek paziņoja, ka «šodien Rietumu pasaule cieš no ļaunuma, kas tiek radīts finanšu pasaulē, līdzīgi kā Austrumu bloka valstis savulaik cieta no politiskā ļaunuma», neslēpjot simpātijas Okupē Volstrītu! kustībai. Un to stāsta Soross, kurš pats nāk no šī «finanšu ļaunuma»!
Latvijas sorosieši tikmēr atbalsta valdību, kura ir viens no tīrākajiem banku sektora lobijiem, kāds vien pasaulē ir. Protams, Latvijas sorosiešu uzskatus atšķirībā no viņu domājošā patrona Sorosa uzskatiem vairāk raksturo nemainīgums un uzticība dogmām.