Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Par žurnālistu ierosināto gatavi vien diskutēt

Politiķiem, kas pēdējās dienās aktīvi vicinājuši preses brīvības karogu, Latvijas žurnālisti piedāvājuši pierādīt, ka tas darīts, nevis tāpēc, lai izrādītos priekšvēlēšanu gaisotnē, bet gan tāpēc, ka viņiem tiešām rūp preses brīvība. Vairāk nekā 100 Latvijas nacionālo un reģionālo mediju darbinieki parakstījuši vēstuli, aicinot veikt reālas izmaiņas likumos, kas varētu stiprināt preses brīvību. Šonedēļ tā tiks nosūtīta Valsts prezidentam un premjeram, kā arī atbildīgajām Saeimas komisijām.

Vēstules tapšanu veicināja pagājušonedēļ veiktā kratīšana raidījuma De facto žurnālistes Ilzes Naglas mājās, meklējot pierādījumus «Neo lietā», kas raisīja žurnālistu sašutumu par to, ka šajā gadījumā pārkāpta preses brīvība. Viena no vēstules iniciatorēm raidījuma Nekā personīga režisore Arta Ģiga norāda, ka tā tapusi nevis, lai aizstāvētu I. Naglu, bet gan tāpēc, ka pēdējā laikā esot jūtami centieni ierobežot žurnālistu darbu un vēstulē rosinātās izmaiņas varētu mazināt iespēju kavēt žurnālistus pilnvērtīgi pildīt funkcijas. Piemēram, žurnālisti vērš uzmanību uz nepieciešamību izslēgt no Krimināllikuma 157. pantu par neslavas celšanu, kas ļauj uzsākt individuālu krimināltiesvedību pret žurnālistu. Amatpersonas to var izmantot kā instrumentu, lai ierobežotu sev netīkamus žurnālistus, jo tādā gadījumā žurnālists automātiski nonāk apsūdzētā kārtā. Viens no šādiem piemēriem ir eiroparlamentārieša Aleksandra Mir-ska (SC) vēršanās pret vairāku kritisku publikāciju autoriem.

Tāpat pēdējā laika notikumi liecinot par apdraudējumu avotu aizsardzības principam, kas nozīmē, ka var tikt ierobežotas arī žurnālistu iespējas iegūt sabiedrībai noderīgu informāciju. Šeit mediju darbinieki iesaka ņemt vērā Zviedrijas pieredzi un preses likumā uzlikt žurnālistiem par pienākumu aizsargāt savus informācijas avotus, izņemot smagu noziegumu gadījumos. A. Ģiga norāda, ka tas samazinātu dažādu valsts struktūru pārstāvju iespējas «spiest» uz žurnālistiem, lai panāktu, ka viņi atklāj savus avotus. Tāpat žurnālisti aicina likumos iestrādāt normu, kas nosaka, ka pret žurnālistu nevar vērsties privāti, ja viņš pildījis redakcijas uzdevumu un prasības tiesā ceļamas tikai pret redakciju. A. Ģiga norāda, ka Nekā personīga praksē ir pieredzēti civilprocesi pret noteiktiem raidījuma veidotājiem un tas traucējot žurnālistiem strādāt. Vēstulē arī minēts, ka «arvien vairāk sabiedrībai nozīmīgas informācijas pazūd zem slepenības, ierobežotas pieejamības un komercnoslēpumu grifa».

Pēdējā laikā vairāku politiķu skaļo iestāšanos par preses brīvību ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis redz kā «vēlmi ņemties ar politiskajiem konkurentiem». Viņš atturējās komentēt, cik liela ir iespēja, ka varētu īstenot konkrētās žurnālistu rosinātās likumu izmaiņas, taču nenoliedza, ka šis jautājums ir «jāatver diskusijai». Par mediju jautājumiem atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēde Ingrīda Circene (JL) norāda - kad vēstule tiks saņemta, par to komisijā tiks diskutēts. Viņasprāt, «mēs esam tā valsts, kur likums aizsargā žurnālistu vārda brīvību un informācijas avotus». Savukārt priekšlikumam par to, ka likumā jāparedz iespēja prasību celt tikai pret redakciju, viņa daļēji varot piekrist. Ar Saeimas Juridiskās komisijas, kam arī adresēta žurnālistu vēstule, priekšsēdi Vinetu Muižnieci (TP) Dienai piektdien neizdevās sazināties, bet vēl pirms dažiem mēnešiem viņa nepauda gatavību atbalstīt 157. panta izslēgšanu no Krimināllikuma.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?