Vēstules tapšanu veicināja pagājušonedēļ veiktā kratīšana raidījuma De facto žurnālistes Ilzes Naglas mājās, meklējot pierādījumus «Neo lietā», kas raisīja žurnālistu sašutumu par to, ka šajā gadījumā pārkāpta preses brīvība. Viena no vēstules iniciatorēm raidījuma Nekā personīga režisore Arta Ģiga norāda, ka tā tapusi nevis, lai aizstāvētu I. Naglu, bet gan tāpēc, ka pēdējā laikā esot jūtami centieni ierobežot žurnālistu darbu un vēstulē rosinātās izmaiņas varētu mazināt iespēju kavēt žurnālistus pilnvērtīgi pildīt funkcijas. Piemēram, žurnālisti vērš uzmanību uz nepieciešamību izslēgt no Krimināllikuma 157. pantu par neslavas celšanu, kas ļauj uzsākt individuālu krimināltiesvedību pret žurnālistu. Amatpersonas to var izmantot kā instrumentu, lai ierobežotu sev netīkamus žurnālistus, jo tādā gadījumā žurnālists automātiski nonāk apsūdzētā kārtā. Viens no šādiem piemēriem ir eiroparlamentārieša Aleksandra Mir-ska (SC) vēršanās pret vairāku kritisku publikāciju autoriem.
Tāpat pēdējā laika notikumi liecinot par apdraudējumu avotu aizsardzības principam, kas nozīmē, ka var tikt ierobežotas arī žurnālistu iespējas iegūt sabiedrībai noderīgu informāciju. Šeit mediju darbinieki iesaka ņemt vērā Zviedrijas pieredzi un preses likumā uzlikt žurnālistiem par pienākumu aizsargāt savus informācijas avotus, izņemot smagu noziegumu gadījumos. A. Ģiga norāda, ka tas samazinātu dažādu valsts struktūru pārstāvju iespējas «spiest» uz žurnālistiem, lai panāktu, ka viņi atklāj savus avotus. Tāpat žurnālisti aicina likumos iestrādāt normu, kas nosaka, ka pret žurnālistu nevar vērsties privāti, ja viņš pildījis redakcijas uzdevumu un prasības tiesā ceļamas tikai pret redakciju. A. Ģiga norāda, ka Nekā personīga praksē ir pieredzēti civilprocesi pret noteiktiem raidījuma veidotājiem un tas traucējot žurnālistiem strādāt. Vēstulē arī minēts, ka «arvien vairāk sabiedrībai nozīmīgas informācijas pazūd zem slepenības, ierobežotas pieejamības un komercnoslēpumu grifa».
Pēdējā laikā vairāku politiķu skaļo iestāšanos par preses brīvību ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis redz kā «vēlmi ņemties ar politiskajiem konkurentiem». Viņš atturējās komentēt, cik liela ir iespēja, ka varētu īstenot konkrētās žurnālistu rosinātās likumu izmaiņas, taču nenoliedza, ka šis jautājums ir «jāatver diskusijai». Par mediju jautājumiem atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēde Ingrīda Circene (JL) norāda - kad vēstule tiks saņemta, par to komisijā tiks diskutēts. Viņasprāt, «mēs esam tā valsts, kur likums aizsargā žurnālistu vārda brīvību un informācijas avotus». Savukārt priekšlikumam par to, ka likumā jāparedz iespēja prasību celt tikai pret redakciju, viņa daļēji varot piekrist. Ar Saeimas Juridiskās komisijas, kam arī adresēta žurnālistu vēstule, priekšsēdi Vinetu Muižnieci (TP) Dienai piektdien neizdevās sazināties, bet vēl pirms dažiem mēnešiem viņa nepauda gatavību atbalstīt 157. panta izslēgšanu no Krimināllikuma.