Eiropas Savienība augusta beigās nākusi klajā ar ziņu, ka plāno «stingri ierobežot nepamatotos veselības solījumus, ko izdomājuši brokastu pārslu ražotāji». Uz daudzām pārslu pakām lasāms, ka tās uzlabos mūsu «sirds, zarnu trakta un matu veselību». Ka nāks par labu «jostas vietai, nervu sistēmai un cels enerģijas līmeni». Ražotāji šādus solījumus pucē vaļā citu pēc cita, neskatoties uz to, ka viņu ražotās pārslas satur trīs karotītes cukura porcijā, pārāk daudz sāls un tauku, raksta britu The Times.
Nepelnīta reputācija
Avīze atsaucas uz aprīlī publiskoto patērētāju organizācijas Which? pētījumu. Tajā atklājās, ka 67 no 100 populārākajām brokastu pārslām Lielbritānijā cukurs ir daudz vairāk, nekā būtu pieļaujams, lai pārslas varētu saukt par veselīgām. Analizējot pārslas, kas orientētas īpaši uz bērnu auditoriju, pētījumā tika atklāts, ka tikai vienās no 28 - Rice Krispies - cukura dauzums nepārsniedza veselīgās robežas. Toties tajās bija pārāk daudz sāls.
Kāpēc briti tā apsēsti ar pārslām, uzpūstajiem zirnīšiem un saldajiem cukura/kanēļa spilventiņiem, bet kontinentālie kaimiņi dienu iesāk ar maizi, sieru, gaļu un augļiem? - jautā The Times. Atbilde ir vienkārša - labs mārketings. Arī Latvijā «labā mārketinga» rezultātā brokastu pārslas pēdējos apmēram 15 gados kļuvušas par ierastu, ātru, ērtu un nenoliedzami garšīgu maltīti dienas sākumā. Taču ēst brokastīs pārslas nenozīmē ēst ļoti veselīgi - kā to iestāstījuši ražotāji.
The Times raksta, britu brokastis mainījās pēc Otrā pasaules kara, kad valstī parādījās spēcīga amerikāņu ietekme, turklāt gaļa, tradicionālais pirmskara brokastu ēdiens, bija deficīts. Patērētāju psihologs Pols Baklejs no Kārdifas Universitātes uzskata, ka ražotāji izrīkojušies ļoti gudri - daudzām pārslām pašām par sevi ir maza uzturvērtība, tādēļ tās tiek uzlabotas ar papildus pievienotiem vitamīniem un minerālvielām. Saukļi apetītes krāsās (sarkanā, dzeltenā, zaļā) un sazīmētas sirdis uz iepakojuma sola veselības kvalitātes, kas pētījumos neapstiprinās.
Ražotāju viedoklis
Savukārt ražotāji taisnīgi apgalvo, ka papildus pievienotie vitamīni un minerālvielas «noliek uz mūsu brokastu galda» veselu virkni vērtīgu vielu, piemēram, cinku, dzelzi, šķiedrvielas, ko citā gadījumā mēs nemaz neuzņemtu. Ražotāji arī norāda uz virkni pētījumu, kas pierāda, ka ir saikne starp brokastu pārslu patēriņu un labāku veselību. Piemēram, kāds neatkarīgs 10 gadu ildzis pētījums, ko veica ASV Nacionālais sirds, plaušu un asins institūts, apstiprināja, ka cilvēki, kuri regulāri ēd pilngraudu pārslas (satur vismaz 25% auzu un kliju), par 28% samazina sirds triekas risku. The Times tomēr raksta, šis pētījums arī rādīja, ka graudaugu ēdāji ēd veselīgāk nekā citi un vingro vairāk. Iespējams, tas ir īstais iemesls labākai veselībai.
Amanda Ursela, The Times dietoloģe, saka - uztrauc tas, ka ražotāji sludina veselīgumu, balstoties tikai uz vienu produkta sastāvdaļu, nevērtējot to kopumā. Dietoloģe norāda, ir pareizi, ka Eiropas Komisija grasās novērst ražotājiem šo iespēju. Piemēram, kādas no pārslām sola «vienkāršu un veselīgu veidu, kā uzlabot gremošanas sistēmas veselību», jo šo pārslu pamatā ir klijas. Taču tajās ir arī 22% cukura.
Ko ēst brokastīs
Šī raksta mērķis nav pārliecināt, ka no brokastu pārslām vajadzētu atteikties. Tās, protams, var ēst. Tikai vēlams izlasīt visu, kas rakstīts uz iepakojuma - arī to, kas rakstīts sīkiem burtiem, un saprast, ka pārslas nav pats veselīgākais brokastu variants. Dietoloģe Lolita Neimane skaidro, ka brokastu pārslas dod strauju, diemžēl īslaicīgu enerģijas pieplūdumu. Rezultātā pēc tādām brokastīm drīz gribas ēst atkal. Vislabākās brokastīs ir vecmodīgās pašu vārītās auzu, griķu, miežu putras, jo tās satur lēni parstrādājamus ogļhidrātus, kas cukura līmeni paaugstina pakāpeniski un notur ilgstoši, tādēļ cilvēks ilgi jūtas paēdis.
The Times atsaucas uz pētījumiem, kas vēsta: ja brokastīs ēdīsit olas, tad dienas gaitā kopumā uzņemsit mazāk kaloriju. Tas tāpēc, ka olbaltumvielas ilgāk palīdz justies paēdušam. Pilngraudu maize, tomāti, sēnes, pākšaugi arī ir labas brokastis.