Kopumā jaunajam vienotā atalgojuma modelim, kas ticis krietni kritizēts daudzo izņēmumu dēļ, visām struktūrām būs jāpielāgojas līdz nākamā gada 1.aprīlim. Kā _Diena_ jau rakstīja, vienotā atalgojuma sistēma izkārtota tā, lai ierēdņu atalgojums nevarētu pārsniegt Ministru prezidenta algu - 1908 latus pirms nodokļiem. Izņēmums ir Valsts prezidenta alga, kas paliks 2208 latu līmenī. Ārpus vienotās atalgojumu sistēmas pilnībā būs Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) algas, tomēr šīm isntitūcijām savs atalgojums katru mēnesi būs jāpublisko savā mājaslapā.
Sašaurinās algas robežas
Līdz šim valsts pārvaldes iestādēs minimālo un maksimālo algu amplitūda bijusi ļoti plaša, piemēram, grāmatvedis varēja saņemt no 203 līdz 735 latiem. Jaunā sistēma paredz, ka vispirms augstākā algas robeža tiek samazināta par 5% un zemākais pieļaujamais algas līmenis ir 20-25% no augstākās robežas. Grāmatvedim tas nozīmētu amplitūdas sašaurināšanos līdz 433-687 latiem. Lai gan teorētiski tas nozīmē algu pieaugumu viszemāk atalgotajiem darbiniekiem, tomēr praksē neviens ministrijās zemāko pieļaujamo algu līdz šim nav saņēmis, tāpēc algu pieaugums nevienam nav gaidāms, skaidro FM Valsts sektora darba samaksas politikas nodaļas vadītāja Inga Ošiņa.
Pašvaldībās maksimālais atalgojums būs domes vadītājam - ne vairāk par 1714 latiem. Pārējo pašvaldībā strādājošo atalgojumu sakārtos katra pašvaldība individuāli, ievērojot vienotā atalgojuma sistēmā noteiktos principus. K.Kauliņš secina, ka pašvaldībām izlīdzināšana ar valsts pārvaldi bija būtiska, lai izslēgtu neadekvāti lielu atalgojumu dažās pašvaldībās, tomēr bažas rada atalgojuma kontroles mehānisms īpaši attālākās pašvaldībās. Par savu atalgojumu atsevišķi vēl būs jālemj arī Saeimas deputātiem.
Bez politiskās gribas
Daži likumi regulēs atalgojumu arī neatkarīgajās iestādēs, Valsts kontrolē un Valsts prezidenta kancelejā, tiesnešiem, prokuroriem, vispārizglītojošo skolu pedagogiem, augstskolu mācībspēkiem u.c. Pēc izglītības ministres Tatjanas Koķes (ZZS) sacītā, skolotājiem algas nākamgad varētu pat pieaugt, taču kopumā arī šo profesiju atalgojums tiks noteikts tā, lai nepārkāptu vienotās atalgojumu sistēmas robežas. «Pašlaik problēma ir tā, ka viss ir salikts vienā kaudzē - skolotāji ar ministriem un uzņēmumiem, piemērojot kaut kādu vienādu samazinājuma procentu. Tas neizbēgami novedīs pie problēmām tuvāko gadu laikā, jo nevar visus nolīdzināt pēc viena līmeņa - vienam ministram ietekme ir lielāka nekā citam, tāpat kā ierēdņiem. Taču diemžēl trūkst politiskās gribas un kompetences vienoto atalgojuma sistēmu izstrādāt pēc šādas analītiskas shēmas,» - tā Hay Group pārstāve Līga Rode.
Ostu valdes amatpersonām un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadītājiem atalgojumu regulēs speciāli valdībā apstiprināmi noteikumi, ko vēl izstrādā, taču pašlaik izskatās, ka šo iestāžu atalgojums tomēr varēs būt teju par 1000 latiem lielāks nekā premjeram, saglabājot savu līdzšinējo apjomu. Turklāt pelnošajos valsts un pašvaldību uzņēmumos varētu atļaut arī prēmijas, kas valsts pārvaldē ir aizliegtas 2010. un 2011.gadā, bet atsevišķiem speciālistiem algas varētu būt arī lielākas nekā uzņēmuma valdes priekšsēdētājam. «Tas ir pamatoti, jo iekšēja taisnīguma vārdā visus «pabāžot» zem premjera algas, labie kadri neizbēgami aizies uz privātām struktūrām, tiklīdz bizness sāks atkopties, un tas nozīmē, ka valsts un pašvaldību sniegtie pakalpojumi zaudēs kvalitāti un sadārdzināsies,» sacīja K. Kauliņš.