Zatlera izredzes vērtē 50 pret 50. Viņu nebija sarūgtinājis Zaļo un Zemnieku savienības paziņojums, ka arī no Vidzemes ievēlēto Andri Bērziņu kāds ZZS deputāts var izvirzīt prezidenta amatam. Viņš tādā gadījumā piekristu spēkoties ar V. Zatleru, jo uzskata, ka prezidents jāizvēlas konkurences cīņā. S. Āboltiņai ZZS viedoklis jau bijis zināms iepriekš, un _Vienotība_ to respektējot.
Vienotības līdere neredz draudus koalīcijas stabilitātei tāpēc, ka koalīcijas partneriem prezidenta vēlēšanās ir atšķirīga pozīcija. Aģentūra LETA savukārt ziņo - premjers Valdis Dombrovskis trešdien atzinis, ka «prezidenta nepārvēlēšana var radīt jautājumus par sadarbību koalīcijā», lai gan tiešas ietekmes uz valdību šim balsojumam nebūtu. Līdz šim atbalstu V. Zatleram ir solījuši 33 deputāti no Vienotības, astoņi PLL parlamentārieši, kā arī septiņi Visu Latvijai!-TB/LNNK deputāti. Tātad kopā vajadzētu būt 48 balsīm un no ZZS frakcijas nāktos nobalsot vien trim deputātiem, lai V. Zatlers būtu ievēlēts. Taču šaubas izskan par ikviena solījumiem. Kāds deputāts arī atzina, ka situācija 2. jūnijā, kad notiks Valsts prezidenta vēlēšanas, jau var būt cita un tad agrāk dotie solījumi politiķiem varētu vairs nebūt saistoši. To, ka V. Zatleram ir svarīga katra balss, liecina viņa paziņojums par noraidošo attieksmi pret likumprojektiem, kas paredz viendzimuma partnerattiecību reģistrāciju. Pēc tā savukārt sekoja LPP/LC līdera Aināra Šlesera paziņojums, ka tādā gadījumā viņš par V. Zatleru varēs balsot. Viens no VL-TB/LNNK līderiem Raivis Dzintars Dienai atzina: neatkarīgi no tā, kurš būs rīkojies pretēji iepriekš solītajam, tas atsauksies uz ikviena politiskā spēka un Saeimas prestižu kopumā, jo balsojums ir aizklāts.
Vēl nesen ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis solīja vismaz 15 savējo balsis, bet ceturtdien tā īsti drošs bija vairs tikai par savu atbalstu V. Zatleram, nevis kolēģim A. Bērziņam, kurš ir ZZS frakcijā, bet nav nevienas partijas biedrs. Vēl nav zināms, kurš no ZZS viņu varētu izvirzīt, bet šāda iespēja ir ticama. Saskaņas centra deputāts Andrejs Klementjevs atzina, ka par V. Zatleru SC nevarēs balsot, bet, ja Vienotība vai ZZS nominēs savu kandidātu, tad SC nopietni domās par iespējamo atbalstu, jo vēlas ar šiem politiskajiem spēkiem sadarboties un nonākt valdībā. «Mēs nevaram uz vēl vienām vēlēšanām iet no opozīcijas,» piebilda A. Klementjevs. Uz vaicāto, vai partijas ir jau konsultējušās, kas notiek, ja V. Zatleru neievēl, S. Āboltiņa žurnālistiem apgalvoja, ka tās esot žurnālistu spekulācijas par kādiem plāniem B, jo tāda neesot. «Kad pienāks laiks plānam B, tad žurnālisti tiks informēti,» smaidot atbildēja S. Āboltiņa. Viņas teiktais radīja iespaidu, ka viņa paredz tāda laika pienākšanu. S. Āboltiņa arī neizslēdza iespēju, ka prezidenta amatā varētu strādāt cilvēks no politiķu vidus, jo prezidentam svarīgi pārzināt politiskos procesus. Saeimas priekšsēde gan vairākkārt uzsvēra, ka deputātiem prezidenta vēlēšanās ir jāīsteno savu vēlētāju griba.
Nesen portālā draugiem.lv saņemtā vēstulē kādas reģiona iestādes vadītāja rakstīja: «Cilvēkiem jau sen vairs nav kam ticēt, ja runa ir par politiķiem. Mēs pat viņus vairs īpaši neapspriežam, jo tas ir bezcerīgi - mūsu varenie jau tiktāl sevi degradējuši mūsu acīs, ka pat runāt par viņiem negribas, taču viņi to nemaz nesaprot, un viņiem arī neinteresē, kā dzīvo cilvēki. Ja kas - mums ir vienalga, kurš būs prezidents, jo kāda tam nozīme valstī, kas sabrūk.» Sociālajā tīklā twitter.com vēsturnieks Gustavs Strenga ceturtdien ierakstīja: «Es nezinu, kā jums, bet man visas šīs «prezidenta vēlēšanas» šķiet ciniska ņirgāšanās par veselo saprātu un Latvijas sabiedrību.» Kad vienam Vienotības politiķim Diena pavaicāja, vai viņš zina, ko par notiekošo domā vēlētājs, deputāts atbildēja: «To, ko domā mani vēlētāji, es zinu, jo viņu ir kļuvis daudz mazāk.»