Sankcijas visskarbāk skārušas Lietuvu. Tur zaudējumi veido teju miljardu eiro, un tā ir gandrīz piektā daļa no kopējā eksporta uz Krieviju. Turklāt, ja pārējām ES dalībvalstīm uz kopējo eksportu sankcijas atstājušas ietekmi, kas ir mazāka par procentu, tad Lietuvai šī ietekme sasniedz 3,8%.
Analīze veikta, balstoties uz 2013. gada rādītājiem. «Šis mērījums nav hipotētisks. Lai radītu iespaidu, daži uzņēmumi publiskajā telpā zaudējumus salīdzina ar šogad iecerētajiem tirdzniecības apjomiem, bet nevar zaudējumos mērīt kaut kādus izdomātus apsolījumus biznesam nākotnē,» saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, norādot, ka Eurostat izvēlējies objektīvāko veidu, kā parādīt reālo sankciju ietekmi. «Latvijas pārtikas ražotāji izvērtē riskus, ja sankcijas no Krievijas tiks paplašinātas. Masu medijos izskanējis, ka tās būs saistītas ar vieglo rūpniecību, kas varētu smagi skart mūsu tekstilizstrādājumu jomu. Tomēr tiek pieļauts, ka Krievija varētu atstāt bez atbildes ES lēmumu. Ja ES sankcijas vairāk ietekmē uzņēmumu spēju attīstīties, tad Krievijas ieviestās sankcijas ietekmē tieši pārtikas produktu grozu un gala cenas arī viņu pašu veikalos. Krievijas sankciju dēļ viņu patērētājs kļūst neapmierinātāks, jo viņam pašam viss maksā daudz dārgāk.»
Jauni tirgi
Kaut gan procentuāli Krievijas sankcijas Latvijas eksportu dramatiski nav ietekmējušas, atsevišķiem uzņēmumiem zaudējumi ir lieli. Īpaši piena ražotājiem. Tiek runāts par valsts atbalstu īpašas rūpnīcas tapšanā, kas varētu pienu pārvērst pulverī, lai to varētu eksportēt, piemēram, uz Ķīnu. Šeit gan uzreiz parādās pretarguments - vai ir jēga investēt līdzekļus īpašu iekārtu uzstādīšanā, ja produkts, ko Latvija saražos, apjomu ziņā tāpat nespēs konkurēt ar tām lielajām valstīm, kas jau eksportē sauso pienu.
Sankciju skartie pienrūpnieki joprojām meklē izeju no situācijas. Piemēram, Jaunpils pienotava uz Krieviju eksportēja 40% no produkcijas. «Tagad tas ir jāaizstāj. Tas nav vienas dienas darbs. Mēs tagad meklējam un skatāmies,» Dienai teic Jaunpils pienotavas valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs. Uzņēmums eksportē arī uz Azerbaidžānu, ASV un Eiropas valstīm, tomēr apjomi ir samērā nelieli un uzsvars līdz šim likts tieši uz Krieviju. Tagad uzņēmums meklē iespēju, kā paplašināties jau esošajos tirgos, tiek domāts arī par noieta palielināšanu pašmājās.
Sagatavoties iepriekš
Tikmēr zivju pārstrādes uzņēmums Karavela Krievijas sankciju ietekmē piedzīvojis uzplaukumu, jo radījis vēl vienu ražošanas līniju, kas paralēli esošajiem produktiem ražos tikai rietumu valstīm domātu preci. «Tas ir veids, kā mēs diversificējam savus riskus. Patlaban mums ir divas reizes lielāka ražošana nekā iepriekš - viena daļa iet uz austrumiem, otra - uz rietumiem. Ja kaut kas vienā vai otrā pusē notiek, mēs tāpat izdzīvojam,» Dienai atklāj uzņēmuma vadītājs Andris Bite.
Par spīti tam, ka Krievija ar sankcijām pasaudzējusi tādu nozīmīgu produktu kā šprotes, notiekošā karadarbība arī uz Karavelu atstājusi ietekmi. Piemēram, eksports uz Ukrainu krities par 50%. Arī uz pašu Krieviju šogad eksporta apjomi bija kritušies, bet tas tiek saistīts ar valūtas devalvāciju. Tagad uzņēmums sācis ražot speciāli Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Lielbritānijas un Francijas tirgiem domātu produkciju. «Mēs ražojam tādus produktus, ko grib un ēd tur. Te ir tā lielā atšķirība diversifikācijas jēdzienam - vai nu mēs mēģinām iemācīt ēst šprotes Zviedrijā un Vācijā, vai nu ražot to, ko viņi ēd jau šodien. Mēs izvēlējāmies otro ceļu. Tā ir utopija, ko stāsta mūsu gudrie ekonomisti, ka mūsu ražotājiem jau savlaicīgi vajadzējis mācīt vāciešus un dāņus ēst šprotes. Ir jāsaprot, ka tas mūsdienās nav iespējams. Tad tam ir jāiztērē milzīgi līdzekļi mārketingā, ko nevar pat izmērīt mūsu valsts budžeta ietvaros. Rietumu patērētājs savā izvēlē ir ārkārtīgi konservatīvs. Piemēram, Zviedrijā, ja viņi iecienījuši skumbriju mērcē četrstūra konservu bundžā, mēs varam nākt ar tieši tādu pašu skumbriju apaļā konservu bundžā un nevienu tas neinteresēs. Jo 20 gadu tas cilvēks ir pircis četrstūrainu bundžu,» skaidro A. Bite.
Atbalstīs vairāk
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs Dienai norāda, ka atsevišķas produktu grupas Latvijā varētu ļoti veiksmīgi atrast sev noieta tirgus citās Eiropas valstīs. Viņš piemin Dobeles dzirnavnieka makaronus, Cido grupas dzērienus, kā arī sadzīves ķīmijas ražotājus. «Attiecībā uz tālākiem tirgiem, piemēram, Ķīnu, ir grūtāk, bet jāsaka paldies valdībai, kas pamainīja noteikumus, un tagad arī tulka pakalpojumi uzņēmumiem tiek daļēji kompensēti.»
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš gan norāda, ka pagaidām vēl pāragri runāt par jauniem tirgiem, jo to meklējumi vēl esot procesā. Tiek domāts, kā palīdzēt, lai pēc iespējas veiksmīgāk uzņēmējiem ļautu rast jaunus sadarbības partnerus. Kā Dienai norāda Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko, patlaban tiek organizētas papildu aktivitātes, kas nepieciešamas jaunu eksporta tirgu apgūšanai. Piemēram, piena pārstrādes uzņēmumu pārstāvjiem pēdējā mēneša laikā organizētas vizītes uz Baltkrieviju, Īriju un Ķīnu.