Vairāki abu līdz šim notikušo slēgto valdības sēžu dalībnieki _Dienai_ tās nodēvējuši par teātri, kurš spēlēts, lai novilcinātu izšķiršanos sākt _Parex_ dalīšanu.
Neizlemjot par Parex sadalīšanu, kurai pēc valdībā iesniegtā plāna jānotiek līdz šā gada beigām, valsts riskē, ka bankas kapitālā blakus jau tieši ieguldītajiem gandrīz 200 miljoniem latu vajadzēs likt vēl papildu naudu. Tas būtu tāpēc, ka līdz ar slikto kredītu īpatsvara palielināšanos un tam nepieciešamajiem uzkrājumiem nesadalīta Parex banka jau drīzumā var neizpildīt tai noteikto kapitāla pietiekamības rādītāju.
Ar premjera pārstāvēto partiju Jaunais laiks (JL) saistīti, valdībai tuvi avoti uzskata, ka lēmumu par Parex sadalīšanu apzināti vilcina Tautas partija (TP). Tas tiekot darīts, lai lemšanā par Parex tieši varētu iesaistīties ar bankas pārņemšanas aizkulisēm saistītais TP dibinātājs Andris Šķēle, kurš pēc sestdien gaidāmā TP kongresa, visticamāk, kā jaunais partijas priekšsēdis kļūs par pilntiesīgu koalīcijas sadarbības padomes dalībnieku. Partijas līdzšinējais līderis tieslietu ministrs Mareks Segliņš apzinātu vilcināšanos noliedz. Jautājums par Parex valdībā iestrēdzis, jo ministriem laikus neesot bijusi pieejama informācija. Turklāt nepieņemami bijis, ka abās sēdēs, kurās valdība lēma par Parex, nav piedalījies finanšu ministrs Einars Repše (JL). Viņa trūkums nebija vienīgais, kas kalpo par atrunu lēmuma nepieņemšanai. Pēc vairāku valdības sēžu dalībnieku teiktā, ministrus no izlemšanas atturējis arī fakts, ka tajās nepiedalās valsts kontroliere Inguna Sudraba un ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Vēl cits iemesls, kāpēc valdība jau trešo reizi spiesta lemt par Parex dalīšanu, ir fakts, ka jaunu šķautni diskusijai piešķīris Finanšu ministrijas piesaistīto konsultantu - investīciju sabiedrības Prudentia un auditoru kompānijas Ernst&Young - izstrādātais ziņojums par bankas iespējamās sadalīšanas makroekonomisko ietekmi. Jaunums ir fakts, ka cita starpā tajā analizēta arī iespēja kopā ar Parex pārdot valstij piederošo Hipotēku un zemes banku. Valdības amatpersonas, aizbildinoties ar slepenību, ne ziņojumu, ne iespējamo Hipotēku bankas pārdošanu nekomentē. Kā nepieņemamu Hipotēku bankas pārdošanu kopā ar sadalīto Parex banku Dienai vērtēja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Prudentia un Ernst&Young ziņojumu valdība izskatīja pirms divām nedēļām. Pēc Dienas rīcībā esošās informācijas valstij Prudentia un Ernst&Young pakalpojums izmaksājis ap 50 000 latu, lielāko daļu - 30 855 latus - apmaksājusi Parex, atlikušo daļu - Hipotēku banka.
Valdības lēmumam jādod juridisks starts Parex sadalīšanai tā sauktajā sliktajā un labajā bankā. Realitātē divu banku valsts glābtās Parex vietā gan nebūs. Sadalīšanas plāns paredz, ka no visiem Parex aktīviem bankas šoruden izveidotajā meitassabiedrībā Nekustamo īpašumu fonds (NĪF) tiks nodalīti sliktie kredīti Latvijā un kredīti, kas izsniegti Krievijā un NVS, kā arī visi ar bankas pamatdarbību nesaistītie aktīvi, t.i., bankas nekustamie īpašumi, līzinga kompānijas Krievijā un citās NVS valstīs. Otra Parex daļa jeb tā sauktā labā banka saglabās bankas pamatdarbību Latvijā un Baltijā. Labajā daļā iekļaus arī Parex piederošās bankas Šveicē un Lietuvā, filiāles Vācijā un Skandināvijā. Pēc Parex prezidenta Nila Melngaiļa vērtējuma tā sauktās sliktās daļas aktīvu vērtība būs ap 800- 900 miljoniem latu, savukārt labās daļas - ap 1,8-1,9 miljardi latu.
Kāda varētu būt abu bankas daļu cena, kā notiks to pārdošana pagaidām nav skaidrs. Neoficiāli zināms, ka par Parex labās bankas pirkšanu interesējušies 7-8 investori, to vidū divas Latvijā strādājošas komercbankas - Nordea un DnB Nord. Ne abas bankas, ne Parex un valdības amatpersonas šīs ziņas neapstiprina.