«Mēs patlaban meklējam identitāti, kas atspoguļotu, ka nākotnē gribam būt atvērti, gribam būt inovatīvi. Pirmais solis ir definēt vērtības, ko mēs gribam pārcelt uz jauno zīmolu, un nosaukums ir varbūt pats pēdējais. Vienīgais secinājums patlaban ir tas, ka mēs uzskatām, ka tas, visticamāk, nebūs Parex, jo tam nāk līdzi no pagātnes. Mums jāmeklē nosaukums, ar kuru, ieguldot mārketingā, varēsim atgūt arī nerezidentu klientu uzticību,» teica N.Melngailis.
Viņš uzsver arī klientu vērtību izmaiņas («drošība, atvērtība un atklātība ir tās vērtības, ko viņi sagaidīs no bankas, un kāds, kas varēs palīdzēt»), tādēļ tas, ka Parex banka ir spiesta reformēties, var nodrošināt tai spēcīgas konkurences priekšrocības.
Latvijas institūta vadītājs Ojārs Kalniņš diskusijā norādīja, ka valsts tēls var ietekmēt uzņēmumu zīmolu panākumus un otrādi. Piemēram, kāda britu kompānija pat izvēlējusies japānisku nosaukumu, lai klienti to saistītu ar Japānas uzņēmumu spēcīgajām tehnoloģiju spējām. Piemēram, Siemens un Mercedes pozitīvi ietekmējuši Vācijas tēlu. «Patlaban Latvijai ir zīmols - esam krīzes zeme,» viņš atzina - atpazīstamība ir ļoti augstā līmenī. Taču, pēc eksperta teiktā, tas atsevišķiem uzņēmumiem gandrīz kaitējis. Tomēr ārvalstu žurnālisti, kas te atbraukuši, sapratuši, ka situācija nemaz nav tik traģiska, un meklējuši veiksmes stāstus. Piemēram, Madara Cosmetics tas pat esot palīdzējis tikt pie jauniem partneriem. Viņš atgādina, ka Latvija būs uzmanības centrā arī tad, kad tai sāks klāties labāk. Visus interesēs: kā un kam veicas. «Lodziņš būs ļoti šaurs. Ja neizmantosim, atkritīsim pagātnē,» uzsver O.Kalniņš.
Plašāk par diskusijā rastajiem ieteikumiem uzņēmumiem, kuru zīmoli nonākuši krīzē, nākamās pirmdienas Lietišķajā Dienā. Foto un video no pasākuma www.diena.lv visu nedēļu.