Drusku tāda tiranizēšanas sajūta palikusi. Bet varbūt es vienkārši par daudz ņēmu pie sirds. Nesekmīgas atzīmes gadījās ļoti reti - visus savus uz abu roku pirkstiem saskaitāmos divniekus vēl tagad skaidri atceros un kaunu, kā pateikt par tiem mājās, - arī. Lai gan tieši par nesekmīgajām atzīmēm vecāki mani nekad nebāra. Biežāk aizrādīja, ja piecnieka vietā biju nopelnījusi tikai četrinieku.
Kad pašai bērni sāka iet skolā, ar viņiem izrīkojos pilnīgi pretēji - savu meitu mājasdarbus nepārbaudīju vispār. Jau no pirmās klases ne. Pirmkārt, tāpēc ka viņas skolā tika mācītas pēc īpašas programmas - grāmatu nebija, skolotāji kopēja un kombinēja mācību materiālus no vairākām grāmatām, un es bieži vien pat īsti nesapratu, kas maniem bērniem ir jāzina, kas nav. Otrkārt, darbā biju pārstrādājusies, un vakaros nebija spēka vēl ņemties ar bērnu mājasdarbiem. Treškārt, vismaz manu meitu skolā bija mainījies arī mājasdarbu saturs - palaikam tomēr ieskatījos uzdotajā un pārsteigta secināju - humanitārajos un sociālajos priekšmetos daudzi uzdevumi veidoti tā, ka tiem nav vienas pareizās atbildes, jo tiek prasīts skolēna viedoklis konkrētā jautājumā. Un nākamajā dienā skolotājs saņems 20 pareizu atbilžu. Vairāk mani interesēja, kā skolotājs novērtēs, kurš viedoklis pelnījis desmit, kurš tikai seši. Taču manām meitām parasti zemāk par astoņi nebija, tāpēc pārāk neiedziļinājos. Arī vecāku sapulcēs klusēju, jo par daudzām mācību problēmām nemaz nebiju informēta - meitas bija pieradušas tikt pašas galā.
Tagad viņas jau ārā no tās vecuma grupas, kuru kontrolē pat vispiekasīgākie vecāki. Joprojām mācās labi. Godīgi sakot, ne matemātikā, ne dabaszinātnēs, ne svešvalodās es viņām palīdzēt arī vairs nespēju.
Reizēm sev jautāju - vai mans modelis ir pareizāks nekā manu vecāku modelis? Pavisam godīga atbilde ir - īsti pareizi nerīkojās ne viņi, ne es. Meitas man bieži pārmeta (un pārmet joprojām), ka man viņu atzīmes nemaz neinteresē, ka nepriecājos par viņu deviņniekiem. Priecājos gan, taču esmu pie tiem pieradusi. Un pieradusi, ka pašas tos nopelna bez manas līdzdalības.
Jauna Privātās dzīves diskusija
Vecāki un skolēnu mājasdarbi
Sākoties jaunajam mācību gadam, pie mājasdarbiem atgriežas ne tikai skolēni, bet daudzās ģimenēs - arī vecāki.
Kurš no trim modeļiem ir raksturīgs jūsu ģimenei, kurš pareizāks?
1. Ik dienu pārbaudāt, vai bērns izmācījies, un uzdoto atprasāt.
2. Mājasdarbus (domrakstus, matemātiku) izpildāt bērna vietā.
3. Ikdienā neliekaties ne zinis, bet «revīziju» rīkojat reizi mēnesī, kad saņemts atzīmju izraksts.
Cik daudz laika kopumā ģimenē veltāt bērna skolas problēmu pārrunāšanai un risināšanai?