Tikai pēc publiski paustā sašutuma viņš atzina, ka pašreizējā tāme ir izšķērdīga. Turklāt pagaidām nav skaidri zināmi ne komisijas uzdevumi, ne darba plāns.
Atbildību par valdībā virzīto tāmi nevēlas uzņemties neviens - nedz pati komisija, nedz Valsts kanceleja (VK). VK pārstāve Signe Znota-Znotiņa Dienai uzsvēra, ka VK bijusi tikai tehniska tāmes sagatavotāja, taču visas izdevumu pozīcijas un summas tajā iekļautas pēc komisijas pieprasījuma. Savukārt J. Kažociņš norādīja, ka tāme ir gatavota kopā ar VK, vienlaikus gan aicinot nemeklēt atbildīgo par tās sastādīšanu - visas izdevumu pozīcijas noteikti tikšot pārskatītas un liekais atsijāts.
Patlaban izdevumu tāmē atrodamas tādas pozīcijas kā pieci mobilie telefoni par 450 latiem, papīra smalcinātājs par 900 latiem, trīs portatīvie datori ar programmatūru katrs 1000 latu vērtībā utt. Lauvas tiesa izdevumu - 115 413 latu (165 586 eiro) - gan paredzēti atlīdzības izmaksām, to skaitā 72 617 latu (104 186 eiro) komisijas locekļiem un 42 795 lati (61 400 eiro) pieaicinātajiem ekspertiem. Tas nozīmē, ka komisijas priekšsēdētāja ikmēneša atalgojums būs 991,95 lati (399,48 eiro), bet komisijas locekļu - 788,78 lati (1112, 84 eiro) mēnesī. «Uzskatu, ka šāda summa ir pilnībā adekvāta, jo mēs visi strādāsim pilna laika darbu. Noteiktais atalgojums mums ir samērojams ar VK darbinieku algām,» klāstīja J. Kažociņš. Viņš neslēpa, ka vēlējies, lai visiem komisijas locekļiem būtu augstāka atlīdzība - 1000 latu «uz rokas», taču tam nav piekritis premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).
J. Kažociņš pats atstāšot algotu konsultanta darbu Aizsardzības un Ārlietu ministrijā, lai būtu pilnīgi neatkarīgs no valsts iestādēm un neveidotos interešu konflikts. Pārējie komisijas locekļi - pensionētā tiesnese Ināra Šteinerte, uzņēmēja un a/s Citadele padomes locekle Baiba Rubesa, kā arī Sabiedrības par atklātību Delna priekšsēdētāja Inese Voika - uzsvēra, ka interešu konfliktā neatrodas. I. Voika gan pieļāva, ka kopā ar kolēģiem varētu lemt par aiziešanu no Delnas priekšsēdētājas amata, taču tajā algu nesaņem, tāpēc pati problēmas strādāt abās vietās neredz.
Providus pētniece Iveta Kažoka Dienai norādīja, ka lielākā problēma ar vērienīgo tāmi ir tās izveide vēl pirms komisijas darba plāna un uzdevumu izstrādes. «Pašlaik sabiedrība nevar kvalitatīvi novērtēt izdevumu pamatotību, jo mēs jau nezinām, tieši kādi būs komisijas veicamie darbi. Kamēr man par tiem nav skaidrības, es nevaru izvērtēt, ir vai nav nepieciešama pieprasītā multifunkcionālā druka un toneru komplekts krāsainai drukai,» viņa atzina. Atalgojuma līmeni I. Kažoka gan uzskata par samērojamu, jo nav iespējams prasīt, lai cilvēki gada garumā pilna laika darbu veic par velti. Tomēr, runājot kopumā par komisijas izveides procesu, I. Kažoka uzsver - savā pašreizējā izpildījumā tas diskreditē komisiju.
J. Kažociņš atzīst, ka par komisijas darba plānu un konkrētiem uzdevumiem tiešām vēl nav spriests. Tas būšot skaidrāks tikai nākamā gada 20. janvārī. Tagad zināms vien tas, ka galvenie komisijas darba virzieni būs cietušo un liecinieku iztaujāšana, normatīvo aktu analīze un cietušo interešu pārstāvniecība. «Mēs nemeklēsim vainīgo, bet sistēmiskus cēloņus, kādēļ šāda traģēdija vispār bija iespējama,» skaidroja J. Kažociņš. Atbildot uz šaubām, vai visi iesaistītie vēlēsies runāt ar komisiju, J. Kažociņš atzina, ka tās nolikumā ierakstītas tiesības lūgt paskaidrojumus uz brīvprātības principiem. «Taču es gribētu redzēt tās iesaistītās personas, kas atteiksies sadarboties ar mūsu komisiju. Tas būs viņu reputācijai milzīgs trieciens.»
Arī I. Voika Dienai atzina, ka piekrīt procesa ačgārnībai, tomēr to skaidro ar «birokrātiskām īpatnībām», proti, daļu finansējuma valdība vēlējusies piešķirt vēl no šā gada neparedzēto izdevumu budžeta. Tādēļ bijis nepieciešams tāmi izstrādāt steigā. Viņa arī atzīst, ka, iespējams, bija plašāk jāizdiskutē komisijas sastāvs. «Delna iesniedz provizorisku to cilvēku loku, kas šādā komisijā varētu strādāt. No tiem Saeima izvirzīja I. Šteinerti, bet pārējos locekļus izvēlējās Valdis Dombrovskis.» Premjera preses pārstāvis Mārtiņš Panke gan Dienai apgalvo, ka šos cilvēkus uzrunājusi VK.
Ziņojumu par paveikto komisija valdībā iesniegs reizi ceturksnī, bet darbu noslēgs ziņojums par traģēdijas iemesliem.