Vienotība aicina nākamajā Saeimā grozīt Pilsonības likumu, lai paredzētu iespēju pretendēt uz dubultpilsonību trim Latvijas pilsoņu grupām, Dienu informēja Vienotības preses sekretāre Gunda Reire. Runa ir par latviešiem, kuri ilgstoši strādā ārvalstīs un var iegūt tās zemes pilsonību. Otra grupa ir ārvalstīs dzimušie Latvijas pilsoņu bērni, kuri varētu saņemt arī mītnes zemes pilsonību, bet tāda iespēja tagad ir liegta. Arī Tautas partija jau bija sagatavojusi projektu par kārtību, kādā šī grupa varētu saņemt dubulto pilsonību. Tas paredzēja, ka, sasniedzot pilngadību, bērni var izvēlēties, kurā pilsonībā palikt.
Pilsonības likums nedod iespēju iegūt dubultpilsonību arī personām, kuras nav reģistrējušās Iedzīvotāju reģistrā līdz 1995. gada jūlijam. Pēc Pasaules Brīvo latviešu apvienības datiem, ārvalstīs patlaban dzīvo apmēram 23 000 latviešu, kas ir Otrā pasaules kara bēgļi un viņu pēcnācēji, kuri dažādu iemeslu dēļ nereģistrējās vai nevarēja reģistrēties līdz norādītajam laikam, informē Vienotības pārstāvji. Par nepieciešamību piešķirt dubultpilsonību šai latviešu daļai nesen apvienības Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK - dibināšanas kongresā runāja apvienības līderis Roberts Zīle.
Neoficiālā statistika liecinot, ka daudziem Īrijā dzimušajiem bērniem automātiski tiek piešķirta Īrijas pilsonība un viņi netiek reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Vienotības līderis Ģ. V. Kristov-skis uzskata, ka ir jākoriģē Pilsonības likums, lai Latvijas pilsoņu pēcnācēji formālu iemeslu dēļ nezaudētu vai neatteiktos no Latvijas pilsonības. Vienotības līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs norāda uz vēl vienu, bet nelielu latviešu daļu. Viņu uzrunājusi Mirjana Ādamsone, kuras bērnu patvaļīgi uz Austrāliju aizvedis bērna tēvs. Tā kā Pilsonības likums neļauj viņas bērnam iegūt Latvijas pilsonību, ja bērns jau ir saņēmis Austrālijas pilsonību, Latvijas valsts nevar aizstāvēt bērnu un arī māte ir nostādīta bezizejas situācijā.