Priekšvēlēšanu laikā KNAB jāapkopo informācija gan par partiju plānotajiem tēriņiem, gan par plašsaziņas līdzekļu noteiktajiem reklāmas izcenojumiem, kā arī, analizējot kampaņas un to iespējamās izmaksas, regulāri jāuzrauga, lai partijas nepārsniedz likumā noteiktos priekšvēlēšanu aģitācijas izmaksu griestus. KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks atzīst, ka jau šogad KNAB samazinātā budžeta dēļ nespēja finansiāli nodrošināt kvalitatīvu pašvaldību un Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringu. Tas veikts pašu spēkiem.
Divi miljoni budžetam
Tieši KNAB darbība politisko partiju finanšu kontroles jomā nereti saasinājusi attiecības starp biroju un politiskajām partijām, piemēram, Tautas partija (TP), Zaļo un Zemnieku savienība un Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC) KNAB lēmumus par 2006.gadā notikušo 9.Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijai pieļaujamo līdzekļu pārtēriņu ir pārsūdzējušas. TP un LPP/LC gadījumā strīds ir par nopietnām summām - saskaņā ar KNAB aprēķiniem šīs partijas 2006.gadā vēlētāju pārliecināšanai iztērējušas attiecīgi gandrīz par 530 tūkstošiem latu un teju 402 tūkstošiem latu vairāk, nekā drīkstēja.
Septiņu gadu laikā, kopš darbojas KNAB, biroja Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļa pieņēmusi 155 lēmumus par administratīvo sodu piemērošanu politiskajām partijām gandrīz 82,5 tūkstošu latu apmērā. Turklāt laikā kopš 2003.gada birojs pieņēmis 94 lēmumus par partiju pretlikumīgi saņemto finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā. Kopējā valsts budžetā ieskaitāmās naudas summa ir visai iespaidīga - 2,011 miljoni latu.
Var aizplūst darbinieki
«Ministrijām ir daudz vairāk iespēju samazināt savus izdevumus, īpaši nepasliktinot savu darbinieku apstākļus. Turpretī KNAB budžets vienmēr ir bijis ļoti pārdomāts. Varam prognozēt, ka tiks pārlikti akcenti. Pēc Normunda Vilnīša presē teiktā, es saprotu, ka viņš lielāku akcentu vēlas likt uz korupcijas apkarošanu, tas nozīmē, ka pabērna lomā var nonākt korupcijas novēršana - interešu konflikta situāciju preventīva izskaušana un politisko partiju finanšu kontrole,» Dienai teica bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs.
Līdz ar pērnā gada nogalē un šī gada jūnijā pieņemtajiem 2009.gada valsts budžeta grozījumiem KNAB budžets jau šogad samazināts vairāk nekā par 1,035 miljoniem latu jeb 28,7%, un, kā iepriekš norādījis biroja tagadējais priekšnieks N.Vilnītis, tieši budžeta samazinājuma dēļ KNAB nācies atteikties no domas par darbības aktivizēšanu reģionos. «Vistiešāk līdzšinējais budžeta samazinājums ietekmējis izglītošanas pasākumu un priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa nodrošināšanu. Ir samazinājies darbinieku skaits, optimizēta KNAB struktūra - 18 nodaļu vietā tagad ir 10. Birojam nav resursu savu darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanai, darbinieku mācībām un kompetences līmeņa paaugstināšanai,» atzīst A.Vilks.
Savukārt A.Loskutovs pauž bažas, ka gadījumā, ja KNAB darbinieku atalgojuma un sociālo garantiju samazināšana turpināsies, atsākoties ekonomikas augšupejai, birojs var zaudēt lielu daļu profesionālo darbinieku.
2010.gadā KNAB budžetu plānots samazināt vēl vairāk, taču precīzs nākamā gada budžeta apmērs vēl neesot zināms, jo ir atkarīgs no tā, kādi politiski lēmumi tiks pieņemti Ministru kabinetā un Saeimā.