Iedzīvotājiem ir tiesības prasīt no mājas pārvaldnieka pārskatu par tām obligātajām darbībām, ko paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, uzsver Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienības priekšsēdētāja Laimdota Šnīdere. Šajā sarakstā ietilpst dzīvojamās mājas sanitārā apkope, apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves atkritumu izvešana, dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju pārbaude, tehniskā apkope un kārtējais remonts, energoefektivitātes minimālo prasību izpildes nodrošināšana. Mājas uzlabošana, piemēram, siltināšana, ietilpst papildu darbībās, par ko mājas īpašniekiem jāvienojas atsevišķi ar apsaimniekotāju vai pārvaldnieku. «Par remontu katrā mājā ir sava noteikta kārtība,» norādīja L. Šnīdere.
Dienas lasītāju pieredze gan liecina, ka namu apsaimniekotāji bieži vien nesniedz informāciju, ko pieprasa iedzīvotāji. «Protams, ka nezinu, kur palikusi nauda, kuru iekasē par mājas uzturēšanu. Mēs jau labprāt būtu aizgājuši prom no mūsu namu pārvaldes, bet diemžēl lielākajai daļai mājas iedzīvotāju ir vienkārši pie kājas. Dzīvoju tipiskā deviņstāvu bloka mājā vienā no Rīgas guļamrajoniem. Diemžēl, tā kā lai pieņemtu kādu lēmumu, ir nepieciešams savākt vismaz 51% dzīvokļu īpašnieku balsu, neizskatās, ka mums kādreiz izdosies savu māju nosiltināt, aiziet prom no namu pārvaldes un tā tālāk,» atsaucoties portāla Diena.lv aicinājumam pastāstīt par savu pieredzi, raksta kāds lasītājs. Savukārt kādam citam ir veiksmīgāka pieredze: «Dzīvoju projektā, kur iedzīvotāji ir izveidojuši savu kooperatīvu, uz apsaimniekotāju rīkojām konkursu. Regulāri notiek sapulces, kur tiek sīki un smalki uzskaitīts, kur un kā tiek tērēta maksājumu nauda. Mums ir palaimējies, ka valdē ir aktīvi iedzīvotāji un viņu vidū ir jurists, kas zina šo lietu juridisko pusi. Bet, ja gaidīsi, ka kaimiņš ar šīm lietām nodarbosies, interesēsies utt., tad nekas nenotiks. Pašiem jāizrāda iniciatīva!»