Grūta cīņa
Mārtiņš un viņa komanda ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti - visi studē būvniecību, izņemot Rasu, kura apgūst ģeomātiku. Ideja piedalīties BEST sacensībās radusies spontāni, bet par startēšanu arī nākamgad Mārtiņš gan patlaban saka nē - lai mēģina arī citi. «Mēs arī blogu http://rerecasestudyteamriga.rtu.lv rakstījām ar domu, lai citi uzzina, kādas mums bija problēmas, un lai nākamreiz tiktu augstāk par mums,» viņš teic.
Rumānijā nācies krietni pasvīst, jo sešas dienas no rīta līdz vēlai pēcpusdienai bija jārisina tādas problēmas, ar kurām profesionāļi cīnās mēnešiem vai pat gadiem, turklāt atrasto risinājumu bija jāprot pienācīgi prezentēt. Arī konkurence bija ne pa jokam - Eiropas finālā piedalījās 13 labākās reģionu komandas, kopā ap 100 studentiem, kuri bija atlasīti no aptuveni 5000 sacensību dalībniekiem, kas startēja katras valsts un reģionālajos turnīros. Par Eiropas čempioniem šogad kļuva portugāļi. «Viņi ļoti labi runāja un prezentēja, gandrīz kā Top Shop raidījumos reklamē produktus,» Mārtiņš smaidot vērtē.
Kā dabūt kalnā turbīnu?
BEST sacensības notiek divās kategorijās: situāciju analīzē jeb case study, kurā startēja Mārtiņa komanda, un konstruēšanā - arī tajā otra Latvijas pārstāvju (RTU elektronikas un ekonomikas studentu) komanda Eiropas finālā tika līdz sestajai vietai. Konstruēšanas kategorijā jaunie inženieri būvēja vējdzirnavas, kas ar saražoto enerģiju spētu iedegt spuldzīti, radiovadāmu kuģi un citas tehniskas lietas, savukārt situāciju analīzes kategorijā studenti cīnījās ar uzdevumiem, ko bija sagādājuši gan sacensību rīkotāji, gan dažādi uzņēmumi.
Mārtiņš stāsta, ka bija jāuzlabo organizācijas BEST darbības modelis un jāpiedāvā risinājumi, kā samazināt tās izdevumus. Bija jārisina transporta sistēmas problēmas Mumbajas pilsētā Indijā, kā arī jāmeklē veidi, kā veiksmīgāk apsaimniekot atkritumus izdomātā vietā kaut kur starp abiem Amerikas kontinentiem. Turcijas lidostu būvniecības firmas dots uzdevums bija atrast jaunu būvnieku, pasūtītāju un pašvaldību sadarbības modeli, bet vislabāk Mārtiņa komandai veicās ar risinājumiem milzīgu vēja ģeneratoru turbīnu pārvadāšanai pa šauriem kalnu ceļiem. Savukārt grūtākais bijis firmas Procter&Gamble uzdevums: piedāvāt jaunu ražošanas koncepciju produktam, ko uzņēmumam iepriekš tirgū nebija izdevies palaist. Mārtiņš stāsta, ka sešas šim uzdevumam atvēlētās stundas bijušas identiskas diviem mēnešiem ražošanas procesā, turklāt visu laiku pienākušas jaunas ziņas, kas izstrādāto pieeju varēja padarīt pilnībā nederīgu. «Piemēram, konkurenti radījuši jaunu produktu, kādā valstī parādījušies jauni aizliegumi attiecībā uz izmantojamajām sastāvdaļām, dažas stundas pirms noslēguma tiek slēgta rūpnīca, kurā esi nodomājis ražot, utt.» Mārtiņš atklāj, ka uzdevuma devēji studentiem ik pa laikam pakutinājuši nervus, staigājot apkārt un komentējot, ka «tik daudz laika pagājis, bet jūs neko neesat izdarījuši». Beigās izrādījies, ka uzdevumā vairāk tika vērtēts nevis praktiskais iznākums, bet gan komandu reakcija stresa situācijās un spēja tikt ar tām galā.
Vērtīgāk, ja dara pats
Pārvarētās grūtības tomēr tikai vairojušas gandarījumu par paveikto. «Lielākais ieguvums ir pieredze. Bija problēma, mēs to paši atrisinājām un redzējām vēl 12 labus risinājumus,» Mārtiņš rezumē, bet kā ieguvumus min arī studentu savstarpējos kontaktus, ieskatu to uzņēmumu darītajā, kas deva uzdevumus, kā arī adrenalīnu, ko uzdzina sacensību spraigums. Lai gan būvniecības studijas Mārtiņam šķiet ar katru gadu interesantākas un arī profesionālās nākotnes izredzes viņš inženieriem redz daudz plašākas nekā citu jomu pārstāvjiem, studijās tomēr trūkstot praktiskās dimensijas, kaut vai lekciju būvlaukumā un tikšanos ar profesionāļiem. Kamēr studiju programmā tas viss ir nepietiekamā daudzumā, studentiem daudz var dot tādi pasākumi kā BEST sacensības, Mārtiņš uzskata. «Pagājušajā gadā piedalījos arī betona gatavošanas sacensībās un ieguvu tajās vairāk nekā apmeklējot lekcijas. Tur tu pats izdomā betona uzvarošo sastāvu, pats to lej, varbūt arī pats atklāj, ka tas nekur neder,» puisis saka.