Latvija ir viena no dažām Eiropas valstīm, kurās gada laikā izlietoto Zemes resursu daudzums nepārsniedz resursu apjomu, ko spēj radīt daba.
Lai iekļautos ikgadējā Zemes resursu budžetā, pasaulei ir jāpārskata savi pašreizējie saimniekošanas paradumi, kuri nereti ir pakļauti īstermiņa interesēm. To nāksies darīt, jo ANO jaunākās prognozes liecina, ka līdz gadsimta beigām pasaules iedzīvotāju skaits pārsniegs desmit miljardu, un tas nozīmēs vēl lielāku pieprasījumu pēc dabas resursiem.
Ekoloģiskais deficīts
Zemes resursu pārtērēšanas dienas konceptu izstrādājis britu ekonomists Endrū Simss; bezpeļņas organizācija Global Footprint Network ik gadu šajā dienā izvērš plašu informatīvo kampaņu, lai pievērstu pasaules uzmanību Zemes ierobežotajiem resursiem, ar kuriem cilvēce pēdējās desmitgadēs rīkojusies izšķērdīgi.
Dienu, kad cilvēce pārtērē tai nosacīti piešķirtos ikgadējos atjaunojamos dabas resursus, izskaitļo pēc šādas formulas: Zemes biokapacitāti (dabas resursu daudzums, ko Zeme attiecīgajā gadā spēj radīt) izdala ar pasaules ekoloģiskās pēdas nospiedumu (cilvēces izmantoto dabas resursu daudzums attiecīgajā gadā) un sareizina ar 365 gada dienām.
Global Footprint Network aprēķinājusi, ka 1961. gadā pasaules iedzīvotāji izmantoja tikai aptuveni trīs ceturtdaļas togad pieejamo dabas resursu. Līdz 1970. gadam cilvēce spēja iekļauties ikgadējā Zemes resursu budžetā, bet vēlāk ik gadu dabas resursu patēriņš ir pārsniedzis to daudzumu, ko Zeme spēj atjaunot.
Šo stāvokli dēvē par ekoloģisko deficītu, un tā veicinātāji ir, piemēram, pieaugošais CO2 jeb oglekļa dioksīda izmešu daudzums, ko planēta nespēj absorbēt, nozveja un koku izciršana tādos apjomos, ko Zeme nespēj reģenerēt gada laikā.
Zemes resursu pārtēriņš ir redzams visā pasaulē, jo intensīva mežu izciršana, sausums, augsnes erozija un dzīvnieku sugu izzušana turpinās ik dienu. Savulaik lietus meži, kurus dēvē par pasaules plaušām, aizņēma 14% mūsu planētas teritorijas, bet tagad tikai aptuveni sešus procentus, un eksperti brīdina, ka, turpinoties nekontrolētai izciršanai, atlikusī mežu platība tiks izstrādāta nākamajos 40 gados, raksta International Business Times.
1990. gadā Zemes resursu pārtērēšanas diena bija 13. oktobris, 2000. gadā - 4. oktobris, pirms desmit gadiem - 28. augusts.
Ja pasaules valstis turpinās līdzšinējos apjomos patērēt Zemes atjaunojamos resursus un nesamazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju daudzumu atmosfērā, līdz 2030. gadam cilvēce patērēs dabas resursu daudzumu, kura atjaunošanai būtu nepieciešamas divas planētas Zemes, un Zemes resursu pārtērēšanas dienu sagaidīs jūnijā, lēš Global Footprint Network.
Jādomā jau tagad
Lielas cerības tiek liktas uz novembrī un decembrī Parīzē paredzēto klimata samitu, kurā pasaules valstu līderi varētu vienoties par oglekļa dioksīda izmešu daudzuma samazināšanu.
Ja sanāksmē izdotos vienoties par globālu CO2 izmešu apjoma samazināšanu par 30% līdz 2030. gadam, varētu panākt, ka tajā gadā Zemes resursu pārtērēšanas diena pienāktu 16. septembrī, Global Footprint Network prezidents Matiss Vakernāgels apgalvoja izdevumam Newsweek.
Tomēr nav sagaidāms, ka cilvēces pieprasījums pēc dabas atjaunojamiem resursiem samazināsies, jo tuvākajās desmitgadēs paredzams ievērojams pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums. ANO pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pasaules iedzīvotāju skaits no pašreizējiem 7,3 miljardiem pieaugs līdz 9,7 miljardiem 2050. gadā un līdz 2100. gadam sasniegs 11,2 miljardus.
Tas var nozīmēt vēl lielāku un straujāku Zemes atjaunojamo resursu izlietojumu nākotnē, tāpēc izskan aicinājumi nekavēties un jau tagad domāt par «resursu diētu», lai ar cilvēcei pieejamiem resursiem spētu nodrošināt labus dzīves apstākļus visiem.
«To var sasniegt vienīgi tādā gadījumā, ja mūsu patērēto Zemes resursu daudzums iekļausies planētas resursu budžetā,» vienkāršo patiesību atklāj M. Vakernāgels. «Jo ilgāk gaidīsim, jo grūtāk būs rast risinājumu.»