Salīdzinoši maz
Skatoties kopumā uz visu nozaru ministriju papildu pieprasījumiem, LM neprasa daudz - jaunajās politikas iniciatīvās tie ir 27,2 miljoni eiro, savukārt, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija lūdz papildu 111,2 miljonus eiro. Salīdzinoši mazais pieprasījums ir arī viens no argumentiem, kāpēc ministrija to pārskatīt nevēlas. «LM ir rūpīgi izvērtējusi visas pieteiktās iniciatīvas jau pirms to pieteikšanas, tai skaitā to tiesisko pamatu un saskaņotību ar Nacionālo attīstības plānu, un šobrīd neplāno atkārtoti tās pārskatīt. Jau sākotnēji LM papildu finansējuma pieprasījums bija balstīts uz pašu minimālāko vajadzību finansēšanu, par ko liecina skaitļi - LM papildu finansējuma pieprasījums jaunajām politikas iniciatīvām veido tikai 2% no kopējā pieprasījumu apjoma,» Dienai uzsvēra LM pārstāve Viktorija Buraka.
Prioritāšu daudz
Kā savu pirmo prioritāti LM izvirzījusi sociālās rehabilitācijas nodrošināšanu no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un pašiem varmākām.
Sākotnēji šie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bija paredzēti jau no 2013. gada, taču ieviešana tika pārcelta par diviem gadiem. Tam ministrija lūgusi 0,55 miljonus eiro.
Nākamā prioritāšu sarakstā ir tehnisko palīglīdzekļu klāsta pilnveidošana. Tā kā kopš 2009. gada valsts nodrošināto tehnisko palīglīdzekļu klāsts faktiski nav mainīts, LM iniciatīvas ietvaros piedāvā to papildināt ar 13 jauniem moderniem tehniskajiem palīglīdzekļiem, kas paredzēti personām ar redzes un dzirdes funkcionāliem traucējumiem un anatomiskiem defektiem. Arī tam nepieciešama līdzīga summa - aptuveni pusmiljons eiro.
Lielākās summas gan lūgtas valsts atbalstam profesionāla sociālā darba attīstībai pašvaldībās - 3,1 miljons eiro - un alternatīvo ģimenes aprūpes formu attīstībai - 3,9 miljoni eiro.
Kā Dienai paskaidroja ministrijā, mērķis ir atjaunot mērķdotāciju sociālajiem darbiniekiem par darba pienākumu veikšanu. Jau iepriekš šādu mērķdotāciju izmaksāja sociālajiem darbiniekiem, kuri strādāja ar ģimenēm ar bērniem. Tomēr, sākoties ekonomiskajai krīzei, 2009. gadā šīs mērķdotācijas izmaksu pārtrauca. Savukārt attiecībā uz alternatīvo ģimenes aprūpes formu attīstību ministrija plānojusi palielināt atbalstu adoptētājiem, audžuģimenēm un aizbildņiem.
Vērtē skeptiski
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns, runājot ar Dienu par papildu finansējumu Labklājības ministrijai, gan ir skeptisks, norādot, ka, visticamāk, papildu līdzekļi piešķirti netiks. To viņš skaidro ar vairs ne tik straujo ekonomisko izaugsmi, kā bija plānots iepriekš. Tāpat valdība apņēmusies nepalielināt budžeta deficītu lielāku par 1% pret IKP, tai pašā laikā uzņemoties papildu saistības attiecībā uz aizsardzības budžeta palielināšanu. Un kritiskā situācijā ir arī veselības aprūpe. Tāpēc būs ļoti problemātiski kaut kam piešķirt papildu līdzekļus.
Tomēr kā steidzamāko LM darbu P. Leiškalns nosauc atbalstu adoptētājiem, audžuģimenēm un aizbildņiem. Pēc viņa teiktā, uzturnauda aizbildniecībā esošiem bērniem nav mainījusies kopš 90. gadu vidus, un valsts šādi nedrīkstētu izturēties. Tāpat atbalstāma ir vēlme papildināt tehnisko palīglīdzekļu klāstu, jo tādējādi personas ar invaliditāti varētu kļūt darbaspējīgākas un celtos šo cilvēku labklājība. Arī citas ieceres neesot peļamas, tomēr tās diez vai būs iespējams īstenot.
Diena iepriekš jau rakstīja, ka bez Finanšu ministrijas uzmanības nav palikusi arī LM prioritāte par sociālās rehabilitācijas nodrošināšanu varmākām.