Vecmāmiņa lasīja dzērvenes
Viens no izplatītākajiem stāstiem, ko dzird gan Purvciemā, gan Valdemāra ielā un vēl citviet Rīgā, ir par purviem, kur vecmāmiņas lasīja dzērvenes, padomju laikā te uzbūvēja mājas, bet tagad atklājas, ka šīm zemēm bijuši īpašnieki. Tomēr Rīgas vicemērs un Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) skaidro, ka daudzviet, kur līdz 1940. gadam bijušas ganības, tām ir bijuši īpašnieki. Protams, daudzi zemesgabali vēlāk pārpirkti. Taču par to, ka agrāk zemei nav bijis īpašnieka, bet vēlāk tas uzradies, neesot pamata brīnīties, jo zemes reforma notika daudzus gadus un īpašnieki drīkst pieteikties joprojām, pa to laiku likums vairākkārt grozīts. «Īpašuma tiesības ir svētas, un pašvaldība zemi nevar ne atņemt, ne atpirkt. Atpirkt var zemi zem skolām un bērnudārziem, bet ne zem daudzdzīvokļu mājām ar privatizētiem dzīvokļiem,» norāda A. Ameriks. Viņaprāt, likumdevēja lielākā kļūda savulaik bija vispār atļaut privatizēt zemi zem daudzdzīvokļu ēkām.
Dienas lasītājas Daces Kārkliņas vēstule atklāj mehānismu, kā iedzīvotājus nostādīja fakta priekšā: «Pirms kādiem diviem gadiem saņēmām no Rīgas domes aicinājumu bez atlīdzības iegūt īpašumā zemi, kas atrodas zem daudzdzīvokļu mājas. Kad interesējos Īpašuma departamentā, man skaidroja, ka, iegūstot zemi īpašumā, nebūs vairs jāmaksā nomas maksa, bet tikai nekustamā īpašuma nodoklis par attiecīgo domājamo daļu no īpašumā iegūtā zemesgabala. Bez atlīdzības saņemot zemi, protams, bija jāmaksā gan par tās uzmērīšanu (lai gan dabā to neviens neierādīja), gan par tās ierakstīšanu zemesgrāmatā - kopā, cik atceros, ap 50 latiem iznāca.» Tomēr pēc dokumentu nokārtošanas viņu gaidījis pārsteigums - rēķini par zemes nomu un nekustamā īpašuma nodokli par nomāto zemesgabalu. «It kā jau summa nav liela - ap 10 latiem gadā, bet, kad interesējos Rīgas domes Īpašuma departamentā, tad viņi sacīja, ka daļu zemesgabala zem mājas esot noprivatizējis kāds cits īpašnieks un tam, protams, pienākas nomas maksa un dzīvokļu īpašniekiem jāmaksā arī attiecīgi nekustamā īpašuma nodoklis.» D. Kārkliņa jautā, kāpēc visu zemesgabalu nevarēja piedāvāt iegūt īpašumā dzīvokļu īpašniekiem, kāpēc vēl kādam vajadzēja ļaut iegūt īpašumā zemi un tagad dzīvokļu īpašniekiem jāmaksā nomas maksa. «Vai tad īpašnieks kaut kā rūpējas par savu zemesgabalu? Cik zinu, tad par kopšanas darbiem sētniekam maksā dzīvokļu īpašnieki?» viņa vaicā.
Jāizvairās nākotnē
«Izkļūt no situācijas ļoti ātri nevar,» vērtē bijušais tieslietu ministrs, Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK). Viņaprāt, pirmais darāmais darbs ir nepieļaut dalītā īpašuma rašanos nākotnē - nebūvēt jaunas daudzdzīvokļu mājas uz privātīpašnieku zemes. Otrkārt, jāsekmē vienotu īpašumu veidošanās, nosakot vienošanās termiņus starp zemes un dzīvokļu īpašniekiem. Tiek pieļauta iespēja, ka zemju īpašniekiem tiktu dots zināms laiks vienošanās panākšanai, bet, ja to nepanāktu, iespējama nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšana strīdīgajiem zemesgabaliem. Vaicāts, ko darīt dzīvokļu īpašniekiem, ja viņi apšauba zemes īpašnieku tiesības uz zemi, G. Bērziņš kā vienīgo risinājumu redz vēršanos prokuratūrā.
Tieslietu ministrijas darba grupa, kas izveidota dalīto īpašumu situācijas risināšanai, daļu priekšlikumu Saeimā ir jau iesniegusi un atlikušo daļu iesniegs līdz 1. jūlijam, pastāstīja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina. Tomēr šajā darba grupā nav paredzēts analizēt jautājumus, kā risināt situācijas, kad dzīvokļu īpašnieki izsaka šaubas, vai zemes īpašnieki pie tās tikuši likumīgi. «Ja īpašums ir ierakstīts zemesgrāmatā, mēs pieņemam, ka tas iegūts likumīgi. Ja sāksim to apšaubīt, tad nekur tālāk netiksim,» saka L. Medina. Viņa arī pieļauj, ka šaubas varētu būt tikai par ļoti nedaudziem gadījumiem. Latvijā kopumā ir 3496 zemes vienības, kur uz cita īpašnieka zemes ir uzbūvētas daudzdzīvokļu mājas, Rīgā tādu ir 1226, liecina Tieslietu ministrijas informācija.
No sarunām ar ekspertiem var secināt vienkāršu sakarību - zemes īpašnieki aktivizējās un dzīvokļu īpašnieki viņu eksistenci pamanīja tikai tad, kad strauji palielinājās zemes kadastrālā vērtība un radās iespēja iekasēt ievērojami lielākas summas par zemes nomu. Tomēr daudzie stāsti par to, ka cilvēki nostādīti fakta priekšā un nav zinājuši, kas ir zemes zem viņu mājām īpašnieks, liecina, ka apsaimniekotāji nav snieguši šo informāciju. Joprojām nav atrisinātas arī tās situācijas, kad puse no daudzdzīvokļu mājas atrodas uz viena īpašnieka zemes, bet otra puse - uz citas.