Kādēļ mākslinieces glezno ziedus? «Man tie šķiet ļoti tuvi, turklāt šķita, ka, gleznojot ziedus, vienlaikus varu vilkt paralēles ar emocijām, ko citādi ir grūti attēlot.» Baltās krāsas izvēle arī neesot nejauša: «Visi ziedi manos darbos it kā ir balti, tomēr apgaismojuma, apkārtējās vides un citu apstākļu dēļ mūsu iedomāto baltumu klāj dažādi toņi, kas palīdz atklāt mūsu slēptās vēlmes un emocijas.» Viņa gan piebilst, ka šo domu nemaz tik vienkārši nevar izskaidrot; pēc mākslinieces domām, katrs izstādes apmeklētājs ieraudzīs kaut ko citu, jo - viņa skatītājiem neko neuzspiež.
Uz jautājumu, kādēļ viņa glezno, māksliniece atteic: «Iespējams, kaut kas ir pārmantots ģenētiski, jo ģimenē neesmu vienīgā māksliniece - mans tēvocis un tēva brālis ir pazīstamais medaļu meistars Jānis Strupulis.» Arī viņa pati mācījusies gan mākslas skolā, gan individuāli pie vairākiem pedagogiem. Tiesa, Mākslas akadēmijā Andžela nav studējusi, bet gan apguvusi psiholoģiju Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā.» Iespējams, ka ar gleznošanu šīm studijām nav nekāda sakara, taču, ja citur nevar atrast atbildes, tad psiholoģija noteikti tās sniedz un palīdz daudzas lietas salikt «pa plauktiņiem»,» uzskata māksliniece.
Pie gleznošanas, kad uznāk iedvesma, Andžela gluži neķeras - daudz laika prasot sadzīve un bērnu Kārļa un Katrīnes audzināšana. «Tomēr brīžos, kad parādās iedvesma, es idejas pierakstu un sāku emocionāli gatavoties pašam procesam. Jo strādāšana netraucē domāt.» Tādēļ, nokāpjot darbnīcā pie molberta, māksliniece jau skaidri zina, ko grib uzgleznot un kā darbs varētu izskatīties, lai gan nenoliedz, ka šis process dažkārt mēdz būt ļoti ilgs.
Ģimene pret Andželas nodarbošanos izturoties ar sapratni. «Mans vīrs nodarbojas ar gleznu ierāmēšanu, organizē izstāžu iekārtošanu un dara visu ko citu. Viņš tiešām man palīdz ar sirdi un dvēseli! Arī bērni zina, ka tad, kad es gleznoju, mani traucēt nedrīkst. Turklāt man gleznošana šķiet kaut kas līdzīgs meditācijai, un tai ir nopietni jākoncentrējas.» Šādos brīžos vislabākā iedvesma esot no bērniem saņemtie mīlestības apliecinājumi.
Izstādes nosaukums, pēc mākslinieces domām, varētu cilvēkus pamudināt uz lietām paskatīties no cita redzesleņķa un saprast, ka varbūt viss nav tik slikti, kā liekas.
Mākslas zinātniece Sarmīte Sīle uzskata, ka Andžela Strupule-Smalkā «patiešām ir nopietna māksliniece - četras personālizstādes nav nekāds joks. Viņa nekārto ziedus vāzēs, nenovieto telpā starp lietām klusajās dabās. Tie ir ziedi ārpus telpas un laika. Mierinājums, kaislība, erotika, bet arī skumjas un sāpes».
Izstāde
Mākslinieces Andželas Strupules-Smalkās izstāde Cita perspektīve
Melngalvju namā līdz 28.VI