Kapu svētkus šoreiz liksim mierā, ņemot vērā, ka par kapiem Vēstulēs no Skultes esmu rakstījis ne reizi vien. Savukārt, lai atspoguļotu ugunsgrēku vai kopības sajūtu, ar kādu skultieši pulcējās pie melnās, tukšās ūdenskrātuves, vērodami vīrus, kas, līdz viduklim stigdami dubļos, ķeksēja no ūdenszālēm zivis, ir nepieciešams cits atvēziens un formāts. Tāpēc paliksim pie vietējās sabiedrības tikšanās ar jauno vietējo varu un skolu jautājuma.
Laika gaitā iegājies, ka liela daļa skultiešu mācījušies un mācās Zvejniekciema vidusskolā, kas tagad atrodas Saulkrastu novadā. Skultē ir tikai sākumskola. Tajā pašā laikā jaunizveidotajā Limbažu novadā ir veselas trīs vidusskolas un kāds pusducis pamatskolu. Viena no tām nepilnus 15 kilometrus no Skultes. Ņemot vērā, ka pēc tam, kad šogad tika atcelti līdzšinējie 12 latu griesti naudai, kas sekos skolēnam, Skultes pagasts par katru bērnu, kas mācījās vidusskolā, Saulkrastu pašvaldībai maksāja 48 latus. Citas jaunajam novadam kaimiņos esošās pašvaldības prasījušas pat 60 un 80 latus. Toties Skultes pagasts uzturēja autobusu, kas veda skolēnus uz Zvejniekciemu.
Lai maksimāli samazinātu izdevumus, novada domei radās ideja rosināt iedzīvotājus orientēties uz vietējām skolām. Pašvaldība apņēmusies maksāt par skolu autobusiem, kur tādi ir, un sabiedriskā transporta biļetēm, kam tas būs nepieciešams. Bet tikai Limbažu novada teritorijā. Ārpus tā uz skolām neviens vairs netiks vests. Maksāt gan par skolēniem, gan viņu vešanu sanāk pārāk dārgi.
Tas arī bija galvenais, par ko atbraukušie pašvaldības un izglītības darbinieki gribēja informēt iedzīvotājus. Nevis kaut ko slēgt vai ierobežot kāda tiesības, bet tikai informēt, ka turpmāk par braucienu uz skolu ārpus novada nāksies maksāt skolēnu vecākiem pašiem. Tomēr izrādījās - pat šādā gadījumā dialogs nav iespējams. Vietējie ar varu draudzēties negribēja, un divu stundu ilgā sapulce izvērtās tik haotiska, ka domes pārstāvji tā arī neko nespēja paskaidrot, bet vietējie neko nevēlējās saprast. Līdz pēkšņi «tauta» nezin kāpēc paziņoja, ka pie visa vainīga vietējā sākumskola, lai gan pirms gada tā akreditēta ar visaugstāko novērtējumu.
Viskareivīgāk pret vietējo skolu uzstājās tie, kuru bērni tajā nav mācījušies un nemācās. No kurienes un kāpēc pēkšņi parādījās tāds absurds? Varbūt tāpēc, ka daudzu izpratnē tādi pašlaik ir spēles noteikumi? Ja vara ir par - mums jābūt pret. Un otrādi. Tomēr, saprotot, ka šis priekšlikums neko neatrisina, «tauta» izvirzīja vēl absurdākas prasības. Ja Limbažu novads nevar nodrošināt bērnu nokļūšanu kaimiņu novada skolā, lai panāk, ka to nodrošina kaimiņu novads. Pēc tam daudzi apjukuši raustīja plecus. Kāpēc laiks ticis izšķiests veltīgi, katrs palicis pie savas taisnības un visi šķīrušies tikpat gudri kā sanākuši?
Bet, manuprāt, pasākums grāvī iebrauca tikai tāpēc, ka cilvēki daudzviet laukos vēl arvien neapzinās - jau otro mēnesi viņi dzīvo pavisam citā administratīvi teritoriālā vienībā. Novada pašvaldību iedzīvotāji uztver kā varu, kas neattiecas uz viņiem. Daudziem tā pagaidām ir pilnīgi sveša institūcija ar savu naudu un savām problēmām.
Tajā pašā laikā vara vēl neprot runāt ar novada ļaudīm, jo ik nostūrī cilvēkiem ir atšķirīgas, lokālas intereses. Tā neprot argumentēt, pierādīt, pārliecināt, ka tagad viņiem visiem patiesībā ir kopējas rūpes, kopējas problēmas un arī kopēja nauda, kura jātērē kopēju interešu labā.