Šāds notikumu pavērsiens ir maz ticams. RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Eiženija Aldermane (LPP/LC) paliek pie pārliecības, ka Rīgas Komercģimnāzijas slēgšana ir pamatota un atšķirībā no skolēnu vecākiem un domes opozīcijas apgalvo, ka Komercģimnāzijas īstenoto izglītības programmu pilnībā pārņems Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija.
Jādomā, tieši skolēnu iespējas turpināt apgūt savulaik izvēlēto izglītības programmu ir galvenais, kas uztrauc Rīgas Komercģimnāzijas audzēkņu vecākus. E. Aldermane gan ir pretējās domās un intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze liek noprast, ka skolēnu vecākus un arī pašus skolēnus uz protestiem varētu būt pamudinājuši Komercģimnāzijā strādājošie pedagogi. Visnotaļ pašvaks, lai arī ne gluži neiespējams arguments, jo vecāku un RD pārstāvju minētajos faktos ar neapbruņotu aci ir pamanāmas lielas pretrunas. Piemēram, E. Aldermane apgalvo, ka slēgtās Komercģimnāzijas programmu skolēni vienkārši turpinās apgūt 2. ģimnāzijā, turpretī vecāki - ka jau saņemti aicinājumi, kas liecina, ka par iespējām mācīties 2. ģimnāzijā piedāvāto komerczinību programmu vēl būs jāpacīnās konkursā.
Un tas jau ir pavisam bēdīgi. Pirms pāris mēnešiem dienasgaismu ieraudzīja Privātpersonu finanšu institūta veikts pētījums. No tā rezultātiem izrietēja, ka arī jaunajai paaudzei, kura aug brīvā tirgus apstākļos, ar izpratni par finanšu jautājumiem ir pašvaki. Vairākums skolēnu ir pārliecināti, ka jau pēc pāris gadiem pelnīs vismaz 600 latu mēnesī, bet nezina, kādu arodu izvēlēties, lai šādu algu patiešām nopelnītu. Jautājumi par kredītiem, nodokļiem un uzkrājumiem vairākumam ir tumša bilde.
Tādēļ Rīgas Komercģimnāzijas vecāku bažas ir labi saprotamas - viņi savām atvasēm ir izvēlējušies skolu, kuras piedāvātajām programmām šādi zināšanu robi būtu jāaizpilda. Kāds tur brīnums, ja viņi nevēlas, lai viņu atvases pievienotos tiem daudzajiem, kuri labi zina, cik lielu algu grib, bet nezina, ko iesākt, lai to nopelnītu?