Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC) vecāku protesti nav saprotami, jo palīdzība netiek likvidēta, bet novirzīta citam mērķim. «Ja viņiem ir vajadzīgas vietas bērnudārzos, tad tas būs risinājums. Nebūs nepieciešamība meklēt auklītes,» saka viņa preses sekretāre Anna Kononova un piebilst, ka ar pabalstu maksāšanu problēmu nevar atrisināt.
Labumu no papildu vietu atvēršanas gan izjutīs krietni mazāk ģimeņu, nekā pašlaik saņem pabalstu 50 latu apmērā auklītes algošanai vai samaksai par privāto bērnudārzu. Šajā gadā tie ir ap 6000 bērnu vecāki. Salīdzinot ar 2006.gadu, viņu skaits ir desmitkāršojies. Jaunizveidotā Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis teic, ka mēnesī pabalsta izmaksai nepieciešami 287 000 latu, bet triju gadu laikā vajadzēšot desmit miljonus. Tādēļ pašvaldībā izveidotā darba grupa secinājusi, ka lietderīgāk ir šos līdzekļus ieguldīt jaunu bērnudārza grupu atvēršanā. Nākamgad tādējādi varētu nodrošināt vietas vēl 776 bērniem.
G.Helmanis uzskata, ka tas būtu labs sasniegums, jo patiesā rinda uz vietu bērnudārzā nav tik liela, kā rāda statistika. Pieprasījumu «uzpūš» tas, ka daudzi vecāki no dažādām Latvijas vietām deklarē savu dzīvesvietu Rīgā, lai saņemtu pabalstu, un, nonākot izvēles priekšā, labprātāk saņem naudu, nevis vietu pirmsskolas izglītības iestādē.
«Lai arī šādi gadījumi ir, tas nav attiecināms uz visiem vecākiem,» G.Helmanim iebilst S.Salaka. Viņa pārmet, ka tā vietā, lai ar vecākiem runātu par šo jautājumu, viņiem pabalsts tiek atņemts pavisam, neizskaidrojot, kas būs tā vietā.
Pret pabalsta samazināšanu iebilst opozīcija. «Laikā, kad dramatiski pieaug bezdarbs, ģimenēm ar bērniem svarīgs katrs iespējamais atbalsts. Mūsuprāt, labi iesāktie darbi ir jāturpina, maksimāli racionāli izmantojot pieejamos līdzekļus,» saka deputāte Baiba Brigmane (JL). Viņas ierosinājumu piešķirt pabalstiem 1,9 miljonus latu, kas ļautu to izmaksāt 30 latu apmērā, domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vairākums noraidīja.