Var palielināt izmaksas
Vēstulē norādīts, ka iedzīvotāji suņus pastaigās ved gan pirms, gan pēc sētnieku darba laika. Tāpēc, lai nodrošinātu dzīvojamajām mājām piesaistīto teritoriju tīrību, to sanitārā kopšana būtu jānodrošina arī pēc sētniekiem noteiktā darba laika, kas var palielināt RNP sniegtā pakalpojuma izmaksas iedzīvotājiem. Vēstule izraisījusi domes komitejas rosību, ir saņemtas atbildes no Rīgas pašvaldības policijas, kā arī Mājokļu un vides departamenta, un šodien sēdē plānots pieņemt lēmumu ar pieciem punktiem, paredzot uzdot nodrošināt stingrāku kontroli, apzināt vietas, kurās jāizvieto informatīvas norādes, kā arī izvērtēt iespējas iekārtot speciālus laukumus suņu pastaigām.
Drošības, kārtības un korupcijas apkarošanas komitejas sēdēs šis jautājums skatīts jau vairākkārt, taču iepriekšējā deputātu sasaukuma laikā, atzīst komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR). Tomēr, pēc viņa teiktā, «par visām lietām dienestiem jāatgādina par pienākumiem un atbildību».
Normatīvie akti neliedz sodīt tos, kuri par suņu ekskrementu savākšanu nerūpējas - Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka pie atbildības saucamai personai var izteikt brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajām personām no septiņiem līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 700 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas. Atkārtotu pārkāpumu gadījumā naudas sods fiziskajām personām ir no 15 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 1400 eiro. Pašvaldības policija vēstulē domei informē, ka pērn policijas darbinieki kopumā fiksējuši 307 pārkāpumus, savukārt 2014. gada pirmajos trīs mēnešos - jau 96. Lielākā problēma, kas vairākus gadus tā arī nav atrisinājusies, ir mājdzīvnieku reģistrācija, atzīst D. Turlais: «Ne Ministru kabineta, ne Rīgas domes noteikumi nav vērsti uz to, lai tos ievērotu paši dzīvnieki. Kamēr nevaram noteikt, kurš ir dzīvnieka saimnieks, mums nav, pret ko vērsties.»
Tikai bagātām pilsētām
Pašvaldības policija norāda, ka joprojām «nav radīts pietiekoši efektīvs instruments» suņu ekskrementu problēmas risinājumam. Policija iesaka aprīkot pilsētā zināmākās suņu pastaigu vietas ar informatīvām zīmēm, kurās būtu norādīts uz nepieciešamību vākt ekskrementus, kā arī papildu atkritumu tvertnēm un nepieciešamo inventāru - maisiņiem un lāpstiņām. Tomēr RD Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš uzskata, ka speciālas atkritumu urnas dzīvnieku ekskrementiem var atļauties tikai bagātas pilsētas, un no tā, vai šādas urnas ir vai nav, situācija nemainās: «Izkārnījumus var ielikt jebkurā maisiņā un iemest jebkurā atkritumu urnā. Speciālās urnas ir pateicīgs priekšmets, kur cilvēkiem «izlikt emocijas». Maisiņus labākajā gadījumā nozog, sliktākajā izmētā pa parku.» Jautāts, vai Rīgā plānots izveidot kādu jaunu suņu pastaigu laukumu, A. Kļaviņš atbild apstiprinoši, bet vēl neesot atrisināts īpašumtiesību jautājums. Viņš atzīst, ka suņu īpašnieku vidū ir divas pretējas nometnes - vieni vēlas speciālo laukumu ierīkošanu, otri ne, uzskatot, ka šādi laukumi ir potenciālie infekcijas slimību perēkļi. Tāpēc masveidā suņu laukumus Rīgā ierīkot nav plānots.
Domes deputāts Uģis Rotbergs (Vienotība) gan uzskata, ka Rīgā ir pārāk maz vietu «civilizētām pastaigām ar suni», savukārt publiskajos parkos nesavāktie suņu ekskrementi traucē atpūtu, piemēram, cilvēkiem ar bērniem. Viņam arī neesot nācies redzēt pašvaldības policijas aktivitātes, apkarojot šo problēmu. «Sunītis ir bez vainas, vainīgs ir saimnieks,» viņš uzsver.