2008.-2009. gada krīzi Gulbene jau pārvarējusi, un, lai gan patlaban jauni uzņēmumi lielā skaitā nerodas, esošie toties turas. Krīzes sekas gan izjūtamas tā, ka daudzi gulbenieši aizbraukuši strādāt uz ārvalstīm, turklāt viņu vidū īpaši daudz esot jauniešu.
Attiecības ar Gulbenes novada domi Dienas aptaujātie uzņēmēji raksturo kā mierīgu līdzāspastāvēšanu, bet par savu galveno problēmu atzīst profesionālu speciālistu trūkumu.
19 gadu biznesā
«Par pašvaldības politiku neinteresējos, domas aizņem uzņēmums, kas darbojas jau 19 gadu,» stāsta salonfrizētavas Tiina Lux īpašniece Gunita Zemniece, kuras pārstāvētajā biznesa jomā precīzi jūtams pilsētas iedzīvotāju labklājības līmenis. Par apmeklētāju trūkumu Tiina Lux gan nevar sūdzēties, arī darba dienas vidū salonā valda dzīva rosība, uz frizēšanos pat izveidojusies rinda.
Nav jau te cilvēki trūcīgi, ja ir darbs vai savs bizness, tad dzīvot Gulbenē var ļoti labi, pilsēta samērā sakopta, tikai domei jānodrošina, ka tiek saremontētas vēl vairākas ielas, domā Tiina Lux saimniece. Krīzes sekas viņa pati izjūt tā, ka retāk var aizbraukt uz Rīgu, jo «ceļš tāls, degvielas cenas augstas, tāpēc maz braucam uz kursiem un semināriem». Krīzes ietekmē nācies aizvērt arī vienu no diviem saloniem.
«Patlaban kopā ar mani pašu esam desmit darbinieces. Kolektīvs maz mainījies, nesen divas jaunas meitenes, kas ieguvušas profesionālo izglītību, sāka strādāt, tagad viņām jāiegūst praktiskā darba pieredze, ko izglītības iestādes nenodrošina,» teic G. Zemniece.
Izjūt vienaldzību
«Domei vienalga, ir viņu teritorijā uzņēmumi vai nav. Kad vēl bija Gulbenes pilsētas dome, nevis kopīga pašvaldība pilsētai un pagastiem, sadarbība bija labāka. Par uzņēmējiem pašvaldība tagad interesējas vienīgi tad, kad vajag atvest pie mums kādu oficiālo delegāciju. Piemēram, pirms pāris nedēļām ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts viesojās,» savu pieredzi izklāsta Konto valdes loceklis Agris Koris un uzsver, ka izveidot ciešāku sadarbību ar pašvaldību viņam nemaz nav nepieciešams. Pašvaldību vēlēšanās kandidēt A. Koris neplāno: «Esmu bijis pašvaldības deputāts, bet sapratu, ka vismaz pagaidām atkal iet politikā negribu.»
Turklāt viņš uzskata, ne tikai Gulbenē, bet visā Latvijā pašvaldības vēlēšanās kandidējot samērā maz uzņēmēju, jo, «tikko uzņēmējs parādās kāda politiskā spēka sarakstā, tā dzirdamas replikas: «Tas jau ir blēdis, ko viņš lien politikā, vai tad viņiem par maz naudas?» Negatīvu attieksmi pats arī esmu izjutis, kad biju deputāts.»
Uzņēmējs gan neslēpj, ka pašreizējās domes darbā redz nepilnības - Gulbenē neienāk investori, kuri veidotu jaunus uzņēmumus. Lai gan, no biznesa skatpunkta raugoties, ir izdevīgi, ka līdzās neparādās vēl kāda līdzīga profila ražotne, tomēr jaunu rūpnīcu, kas varētu piedāvāt labi apmaksātas darbvietas, neesamība uzskatāma par nopietnu iemeslu tam, ka pilsētā neatgriežas uz ārvalstīm aizbraukušie.
Visasākie toņi A. Kora balsī ieskanas, tieši runājot par darbinieku trūkumu: «Katastrofāli trūkst vidēja līmeņa amatnieku un dažādu tehnisko profesiju pārstāvju, jo ir pilnīgi iznīcināta vidējā profesionālā izglītība un nekas uz labu nemainās,» uzskata Konto šefs.
Ir brīvas teritorijas
«Dome mēģināja izveidot uzņēmēju konsultatīvo padomi, bet nekas neiznāca, tagad tiekamies tikai konkrētu jautājumu apspriešanā, piemēram, nesen diskutējām par teritorijas industriālo plānu,» savukārt atklāj Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa.
Tam, ka Gulbenei būtu noderīgi piesaistīt uzņēmēju, kuri veidotu jaunas ražotnes, pašvaldības pārstāvji piekrīt. Turklāt «ir pieejamas industriālās teritorijas, kurās var paplašināties esošie uzņēmumi vai veidoties jaunas ražotnes,» uzsver domes Attīstības un īpašumu nodaļas vadītāja Guna Švika. Pagaidām gan nopietna investoru interese par ražotņu veidošanu Gulbenē neesot jūtama.