Lai gan jaunais modelis satur atsevišķus pozitīvi vērtējamus elementus, kopumā tas nenodrošina ilgtspējīgu pašvaldību finansēšanu, jo pārkāpj galveno līdz šim atzīto principu - valsts līdzatbildību par reģionālo attīstību, norāda LPS dome. Pēc pārejas perioda daļai pašvaldību jaunais modelis pasliktina finansēšanas iespējas. Daļai pašvaldību netiek nodrošināts funkciju izpildei nepieciešamais minimālais finansējums, savukārt pašvaldībām, kurām ir lielāki nodokļu ieņēmumi, pārāk daudz finanšu līdzekļu tiek atņemts. Jau iepriekš LPS izplatīja informāciju, ka vairākām pašvaldībām būs izlīdzināto ieņēmumu samazinājums, visvairāk Garkalnes novadam - par 967 tūkstošiem eiro (par 12%), Viļānu novadam - par 334 tūkstošiem eiro (par 9,1%), Babītes novadam - par 721 tūkstoti eiro (par 8,1%). Ir arī pašvaldības, kam jaunais modelis dod ievērojamu līdzekļu pieplūdumu, - Jēkabpils pilsēta, Ķeguma novads, Ventspils novads, Liepājas pilsēta, Rucavas novads u. c.
Tāpat jau iepriekš izskanējis, ka no jaunā modeļa finansējuma samazinājumu izjutīs Latgales pašvaldības. Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (ZZS) pēc LPS domes sēdes atzina, ka Finanšu ministrija ir krietni pastrādājusi, tomēr ir arī lietas, kas nav izstrādātas līdz galam, un nav arī garantiju valsts dotācijas daļai 2017. un 2018. gadā: «Latgales pašvaldības sevišķi satrauc, ka pie iedzīvotāju [skaita] samazināšanās, kas noteikti turpināsies arī nākamajos gados, šis modelis var nebūt labs. Pietrūkst drošības sajūtas.» Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele (Latgales partija), kura ir arī Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja, atzinīgi vērtē, ka ir konkrēti kritēriji, lai arī par tiem var diskutēt. «Kad modeli Latgales plānošanas reģionā prezentēja Finanšu ministrijas ierēdņi, mēs vienojāmies, ka kopumā modelim piekrītam, kaut, piemēram, bērnu un jauniešu skaita ziņā mēs zaudējam, demogrāfiskā situācija ir slikta. Mēs lūdzām iekļaut attāluma kritēriju, jo ir lieli transporta izdevumi, arī investorus tālākiem reģioniem piesaistīt ir grūtāk. Vēl mēs gribētu iekļaut normu, ka, palielinoties valsts budžeta ieņēmumiem, palielinās arī valsts līdzdalība dotācijas nodrošināšanai,» uzsver A. Gendele.
LPS valdes priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis norāda, ka LPS domē balsojot pieņemts lēmums aicināt Saeimu pieņemt jauno likumu nevis kā steidzamu, bet parastajā kārtībā - trijos lasījumos. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (Vienotība) atzīst, ka pašvaldību vadītāju argumentos ieklausīties ir ļoti būtiski un trīs lasījumi droši vien dod zināmu drošības sajūtu, taču, ja likumprojekts nav steidzams, Saeimas Kārtības rullī pastāv laika ierobežojumi, kuru dēļ var nepaspēt likumu pieņemt līdz pavasara sesijas beigām, kas nozīmē zaudēt gadu, jo nevarēs paspēt veikt aprēķinus nākamā gada budžetam. «Labāk noteikt garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu pirms otrā lasījuma, saglabājot steidzamību,» rosina K. Šadurskis. Viņš ir piesardzīgs par priekšlikumu nodrošināt, ka izlīdzināšanas rezultātā pašvaldības no pašu ieņēmumiem nezaudē vairāk kā 20%, jo tas var ietekmēt citus aprēķinus. Katrā ziņā tiek solīts par priekšlikumiem cītīgi diskutēt.