Likumā nav noteikts, kādā līmenī pašvaldību deputātiem ir jāzina latviešu valoda, tiek prasīts tikai norādīt šo zināšanu pašnovērtējumu. Taču Saeimas komisija nolēma meklēt citu risinājumu un veltīt šim jautājumam īpašu sēdi, jo arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir saņēmusi sūdzības par deputātu nepietiekamajām latviešu valodas zināšanām Rīgas, Rēzeknes, Daugavpils un Liepājas domē. Līdz šai sēdei arī plānots apkopot informāciju, cik deputātu un kādās pašvaldībās nepārvalda valsts valodu.
Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš (TP) ir piedalījies divās Liepājas domes sēdēs. Tajās esot vērojams, ka valsts valodu nezina ne tikai no Sabiedrības citai politikai ievēlētais Dānijas pilsonis Stīns Lorencs (vairāk zināms kā Luijs Fonteins), kuram kā ES dalībvalsts pilsonim ir tiesības kandidēt vēlēšanās, bet arī Saskaņas centra deputāts Valērijs Kravcovs. Lai varētu argumentēti reaģēt uz šo situāciju, domes sēdēs jau piedalās Valsts valodas inspekcijas pārstāvji, kas to fiksē. S.Lorencs sēdē piedalās ar tulku, tas ir atļauts, taču jau ir pierādījums valsts valodas nezināšanai. Sarmīte Ķikuste (JL) norādīja, ka kādā citā pašvaldībā ir deputāti, kas pat nesaprot, kurā brīdī ir jābalso un par ko, - tādēļ domes darbs nav kvalitatīvs.
J.Lagzdiņš komisijas sēdē atzina, ka TB/LNNK ierosinājums nav atbalstāms, bet komisijai vajadzētu sagaidīt valdības veiktos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kuros būtu noteikts, kāds valsts valodas prasmes līmenis nepieciešams katras kategorijas amatpersonām un pēc tam izstrādājot savu priekšlikumu. Deputāts pieļauj, ka pašvaldībai vajadzētu nodrošināt deputātiem palīdzību valsts valodas apguvē, dodot laiku, piemēram, sešus mēnešus. Ja tad politiķis valodu nav iemācījies pienākumu veikšanai nepieciešamajā līmenī, viņa pilnvaras tiek apturētas uz laiku, līdz viņš apgūst valodu. Tajā laikā domē strādā nākamais saraksta kandidāts. J.Lagzdiņš arī apzinās, ka šādam ierosinājumam būs liela pretestība, ja pašvaldībai uzliks pienākumu finansēt šo domnieku valsts valodas kursus.
Likums par pašvaldību deputātu statusu bija «atvērts», lai atrisinātu citu problēmu, tāpēc TB/LNNK priekšlikumu komisija pagaidām noraida, bet likumu virzīs izskatīšanai Saeimā 2.lasījumā, lai varētu nodrošināt deputātu pilnvaru apturēšanas un aizvietošanas kārtību. Tas attiektos uz gadījumiem, kad deputāts trīs mēnešus veselības stāvokļa dēļ vai Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā piemērotā piespiedu līdzekļa dēļ nav piedalījies domes sēdēs.