Ietvi būvē citi
Līdz šim izlīdzināšanas sistēma balstās uz iedzīvotāju skaitu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognozi, nekustamā īpašuma nodokļa prognozi un izdevumu nepieciešamību katrā pašvaldībā. No 119 pašvaldībām tikai 18 jeb aptuveni sestā daļa ir izlīdzināšanas fonda donori, 10 pašvaldības ir tā saucamajā pelēkajā zonā, kas ne saņem, ne dotē, bet visas pārējās saņem dotāciju no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Lielākie donori - Rīga, Jūrmala un Ventspils - jau gadiem ilgi grib panākt lielāku valsts līdzdalību fondā. Paradoksāli, bet četras lielās pilsētas - Liepāja, Daugavpils, Rēzekne un Jēkabpils - arī pēc izlīdzināšanas vēl saņem papildu dotāciju, jo to ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir mazāki nekā mazajām pašvaldībām. Taču donori ir arī mazākas Pierīgas pašvaldības. Piemēram, Carnikavas novads, kurā dzīvo 6616 iedzīvotāju, fondā šogad iemaksājis vairāk nekā 464 tūkstošus latu. Novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica norāda, ka lielākās iemaksas fondā veic pašvaldības, kuras sniedz arī visvairāk pakalpojumu iedzīvotājiem. «Vairāk nolietojas ceļi. Mēs maksājam, un kāda pašvaldība, kas saņem no fonda naudu, uzbūvē skaistu ietvi, pa kuru dienā aiziet pieci cilvēki. Mēs tādu ietvi nevaram atļauties, kaut arī mums pa to ietu vairāk cilvēku. Pa ielu, ko citur uzbūvē, brauc 1000 mašīnu dienā, mums 5000,» stāsta D. Jurēvica. Viņasprāt, donoru pašvaldības turpinātu maksāt un nekurnētu, ja tām ļautu piedalīties konkursos par ES līdzfinansējumu infrastruktūras projektiem, taču Pierīgas pašvaldībām tas ir liegts.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks norāda uz citu aspektu, kas netiek ņemts vērā, rēķinot summu, kas jāieskaita fondā. Rīgā ir 650 000 iedzīvotāju, no tiem 470 000 ir strādājošie. Taču, ja sāk rūpīgāk pētīt, atklājas, ka aptuveni 200 000 cilvēku reāli strādā Rīgā, bet ir deklarēti citās pilsētās, kaut liela daļa no viņiem reāli arī dzīvo Rīgā. «Gada beigās mēs pārskaitām dažādām pašvaldībām 195 miljonus latu iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo cilvēki ir deklarēti citur. Būtu labi, ja reālo situāciju ņemtu vērā - gan aprēķinot finanšu izlīdzināšanas iemaksas, gan lemjot par ES fondiem infrastruktūras objektiem,» vēlas A. Ameriks.
Neslēpj bažas
Viens no novadiem ar vismazākajiem ienākumiem ir Alojas novads - vērtētie ienākumi pirms dotācijas tajā ir tikai Ls 132 uz vienu iedzīvotāju. Pēc dotācijas saņemšanas šis rādītājs ir jau Ls 306. Novadam vērtētie ienākumi ir Ls 793 552, un dotācija no fonda ir krietni lielāka - Ls 1 039 687. Novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne atzīst, ka, ieraugot šos Finanšu ministrijas aprēķinus, tie koduši kaulā. «Nebiju morāli gatava, ka vērtēto ieņēmumu samazinājums būs tik ārkārtīgi liels, jo pirms gada vēl proporcija bija pretēja, pašu ieņēmumi bija virs miljona un dotācija ap 600 000,» saka D. Vilne. Viņa nesaskata lielas iespējas nākamgad situāciju uzlabot, jo krīzes laikā krietni samazinātās pašvaldības darbinieku algas nav paredzēts paaugstināt, tāpēc ienākuma nodoklis lielāks nekļūs.
«Par nākotni neko neesmu dzirdējis, ar pašreizējo situāciju bijām apmierināti,» spriež Viļānu novada domes priekšsēdētājs Arnolds Pudulis. Šajā novadā dotācija no izlīdzināšanas fonda ir mazliet lielāka par pašu vērtētajiem ienākumiem. Pašreizējā situācijā labāku finansējuma modeli izveidot diez vai ir iespējams, bet tikai ar saviem ienākumiem Viļāni izdzīvot nevar, viņš saka. Domājot par nākotnes finansējuma modeli, A. Pudulis uzticas Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), tā vismaz viņus aizstāvot, lai arī izjūtot lielo pilsētu spiedienu.
Manipulēšanas iespējas
Pirmo reizi Pašvaldību izlīdzināšanas fonds Latvijā tika ieviests 1995. gadā, šobrīd spēkā esošais, lai arī vēlāk grozītais likums pieņemts 1998. gadā. Tā pamatā bija Dānijas modelis, kuru Latvijai aprobējuši Zinātņu akadēmijas speciālisti Raitas Karnītes vadībā. «Sākotnējā sistēma bija laba - turīgajiem visu neņemt nost un trūcīgajiem visu nedot klāt, lai būtu stimuls pašiem censties. Vēlāk politiskās partijas un pašvaldības kļuva gudrākas, ieviesa jaunus kritērijus, un pēc katriem grozījumiem šis sadalījums kļuva subjektīvāks,» vērtē bijušais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Pašreiz fonda problēma ir tā, ka pašvaldības ir ļoti vāji iesaistītas tā pārvaldē, norāda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Viņš uzskata, ka pareizāk būtu, ja šis būtu valsts fonds, kaut vai vismaz pusi naudas dotu no valsts budžeta (šobrīd - krietni mazāk), tad valsts rokās būtu instruments, kā stimulēt, piemēram, teritoriālās reformas. Toties LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis gan norāda, ka pašvaldības nemaz tik ļoti neapmierinātas ar esošo modeli neesot, neapmierināta ir valdība, kurai nav iespēju manipulēt ar finansējumu. Tieši tāpēc LPS negrib pieļaut modeli, kurā lielāko daļu naudas dalītu ministrija pēc savas formulas, jo tas novestu pie manipulēšanas ar kritērijiem un mazinātu taisnīgumu naudas sadalē. LPS jau pirms vairākiem gadiem ir izteikusi savus priekšlikumus, viens no tiem ir solidaritātes princips, kad valsts pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā piedalās ar vismaz pusi naudas.
LPS nokritizēto modeli VARAM tomēr turpina pilnveidot, un ir plānots to ieviest jau nākamajā gadā (S. Dolgopolovs un M. Pūķis gan nav tik optimistiski). Ir paredzēts, ka vairs nebūs ne saņēmēju, ne donoru, jo sistēma mainīsies pilnībā, norāda VARAM Pašvaldību finanšu nodaļas vadītāja Irēna Koteļņikova: «Man nav saprotamas LPS bažas. Tiks izmantota formula, kā sadalīt IIN, un pēc tam tie, kam ienākumi ir zem vidējā, saņems valsts dotācijas daļu. LPS redzējums ir vērsts uz to, ka valstij jānodrošina apmēram 37 miljonu latu finansējums, bet jāsaprot, ka valsts to atļauties nevar.» I. Koteļņikova sola, ka jaunais modelis neieviesīs krasas izmaiņas pašreizējā pašvaldību finanšu situācijā, tomēr piebilst, ka Pierīgas pašvaldības nedaudz zaudēšot.