SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks BNS iezīmēja, ka 3.ceturksnis būs visai līdzīgs pirmajam un otrajam, taču tajā būtu jāiezīmējas arī kaut kādai stabilizācijai vai pat uzlabojumiem. Viņš lēš, ka IK kritums pret pērnā gada attiecīgo laika posmu būs 17-18%.
Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts ir pesimistiskāks un BNS prognozē, ka mīnusi sasniegs pat 19-20%, jo «daudzi ekonomiskie rādītāji neuzrāda nozīmīgu uzlabojumu». Proti, bezdarbs turpina pieaugt, tas ietekmē pirktspēju; apstrādes rūpniecība un eksports nespēj augt, jo ārvalstu pieprasījums vēl nav atkopies. Arī Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis uzskata, ka IK rādītājs «nebūs neko patīkams» - IK kritums 3.ceturksnī varētu būt 19,7%.
Vispesimistiskākais no aptaujātajiem ir DnB Nord bankas ekonomists Pēteris Strautiņš - viņaprāt, IK samazinājums 3.ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu varētu būt nedaudz virs 20%, taču vienlaikus viņš arī BNS pauda cerību, ka tas tā nebūs, jo tad pasaules biznesa medijos par Latviju atkal būtu negatīvi virsraksti.
Otrajā ceturksnī IK saruka par 18,7%. Taču Latvijai ekonomisko problēmu ziņā priekšā aizsteidzās Lietuva, kur IK samazinājās par 20,2%. 3.ceturksnī gan, kā izriet no Latvijas ekspertu prognozēm, Latvija atkal varētu negatīvā ziņā apsteigt Lietuvu - tās ekonomikas jaunākie dati jau paziņoti - pēc ātrā novērtējuma IK kritums 3.ceturksnī bijis 14,3%. Starptautiskie eksperti gadā kopumā vissliktāko situāciju tomēr paredz Lietuvai, labāko - Igaunijai.