Vairāk nekā puse jeb 110 patentmaksātāju reģistrēti Rīgā. Seko Zemgale, kur patentu saņēmuši 45 individuālā darba veicēji, Vidzemē - 20, Kurzemē - 14, bet vismazāk - pieci - Latgalē. Šajā novadā neviens vairs nav pieteicies patenta saņemšanai. Turpretim Rīgā un Vidzemē tādu ir visvairāk - katrā vairāk nekā 30 individuālā saimnieciskā darba veicēju gaida lēmumu par patenta piešķiršanu.
Jūlija sākumā, tāpat kā gada pirmajos mēnešos, visvairāk patentu bija saņēmuši frizieri un fotogrāfi. Būtiski patentmaksātāju loku vasarā kuplinājuši sēņu, ogu un citu savvaļas velšu vācēji. Starp patentmaksātājiem atrodami arī tādu arodu pratēji kā šuvēji, apavu labotāji, nagu kopšanas speciālisti, rotaļlietu izgatavotājs, dekorētājakmeņkalis un slotu sējējs.
Vērtējot jaunākos VID datus par izsniegtajiem patentiem, Ekonomikas ministrijā Dienai teica, ka ir vērojams progress - reģistrēto patentmaksātāju skaits pieaug, kas ir pozitīva un iepriecinoša tendence. Diena jau ziņoja, ka pusotrā mēnesī, proti, no janvāra sākuma līdz februāra vidum, bija reģistrēti 25 patentmaksātāji.
Patentmaksa, kas ar šo gadu ieviesta lai veicinātu mazo biznesu, apvieno iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas ir fiksēts maksājums robežās no 30 līdz 70 latiem mēnesī. Maksājuma apmērs ir atkarīgs no profesijas un saimnieciskās darbības vietas. Rīgā vairāku profesiju pārstāvjiem patentmaksā ir jāmaksā vairāk nekā citviet Latvijā. Piemēram, ārpus Rīgas strādājošam pirtniekam patentmaksai jāatlicina 30 latu, bet galvaspilsētā - 40 latu mēnesī, masierim attiecīgi 50 un 70 latu mēnesī. Savukārt sēņotājiem un ogotājiem patentmaksa visā Latvijā ir vienāda - 30 latu mēnesī. Kopumā patentmaksu var izvēlēties 60 dažādu arodu pratēji.