Savstarpēja sadarbība
VIAA Vadības un ārējās sadarbības departamenta vecākā speciāliste Aija Jakoviča stāsta, ka stipendiju mērķis ir popularizēt Latvijas augstskolu programmas ārzemju studentu vidū, pārliecināt par to kvalitāti. Jo lielāka interese no starptautisko studentu vidus, jo pārliecinošāks ir programmas kvalitātes statuss. «Stipendijas ārzemju studentiem tiek piešķirtas no 2012. gada saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 68, un tās iespējams iegūt, studējot visās nozarēs, tomēr kā prioritāte tiek noteiktas latviešu valodas, kultūras un vēstures studijas. Stipendijas pieejamas to valstu studentiem, kuras piedāvā stipendijas latviešiem savās augstskolās vai kurām ir noslēgti sadarbības līgumi ar Latviju,» skaidro A. Jakoviča.
Stipendijas lielums bakalaura un maģistra studiju programmās ir 500 eiro mēnesī, doktorantūrā - 670 eiro mēnesī, savukārt pētniekiem - 30 eiro dienā plus 300 eiro mēnesī, kas ir naktsmītnes nauda. Stipendijas var saņemt, studējot bakalaura, maģistra un doktorantūras programmās, veicot pētniecisko darbu, kā arī piedaloties vasaras skolās. Stipendijas tiek piešķirtas uz vienu studiju gadu (10-11 mēnešiem), un studenti tās var izmantot pēc saviem ieskatiem. A. Jakoviča stāsta, ka ārzemju studenti galvenokārt mācās programmās angļu valodā, kas ir par maksu, un stipendiju izmanto tās segšanai. Ārzemēs apgūt latviešu valodu tādā līmenī, lai tajā varētu šeit studēt, esot sarežģīti. Ir noteiktas kvotas, un studentu skaits no vienas valsts nevar pārsniegt 10% no kopējā stipendiātu daudzuma. Visvairāk šādu studentu esot no Uzbekistānas un Vācijas. Vispopulārākās augstskolas stipendiātu vidū ir Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, arī Rīgas Tehniskā universitāte un Biznesa augstskola Turība.
«Liela daļa stipendiju saņēmēju ir pastāvīgie studenti, kas jau kādu laiku šeit mācās, bet mūsu lielākais izaicinājums ir piesaistīt jaunus, kas līdz šim Latvijā studējuši nav, tādējādi popularizējot mūsu studiju programmu kvalitāti. Protams, studēt gribētāju interese arvien pieaug - par to prieks,» atklāj VIAA speciāliste.
Patīk politika un alus
Kaut arī parasti stipendijas ārzemju studentiem tiek piešķirtas uz gadu, Latvijas Universitātē ir viens izņēmums. Lietuvietis Toms Statkevičs ir vienīgais ārzemju students, kuram stipendija ir piešķirta uz diviem gadiem maģistra studijām LU Vēstures un filozofijas fakultātē, kurā viņš studē vēsturi, tai skaitā - Latvijas vēsturi. Šādu stipendiju var iegūt vienīgi tie ārzemju studenti, kas studē maģistrantūrā Latvijas vēsturi, literatūru, kultūru, latviešu valodu.
«Informāciju par studiju iespējām Latvijā es atradu Lietuvas aģentūras (Education Exchanges Support Foundation) interneta portālā; šī aģentūra ir pirmā atlases institūcija studijām ārzemēs. Vēlāk sazinājos ar stipendiju programmas koordinatoru Latvijā, saņēmu uzaicinājuma vēstuli,» stāsta Toms.
Arī studējot Lietuvā, viņš pastiprināti interesējies par Latvijas politiku un vēsturi, arī mazliet zinājis valodu, tāpēc pilnu vēstures maģistra studiju iespēja Latvijā jaunajam vēsturniekam šķitusi kā lieliska iespēja apgūtās zināšanas realizēt praksē un uzlabot. Patlaban Toms Latvijā ir pabeidzis trešo studiju semestri. «Diemžēl palicis tikai viens pēdējais semestris. Diemžēl - jo man šeit studēt likās noderīgi un interesanti,» skaidro lietuvietis.
Toms smejas, ka Latvijā viņam visvairāk patīkot divas lietas: viņaprāt, ar veselo saprātu un jebkādām teorijām grūti paskaidrojamā politika un garšīgais alus. «Lietuviešiem tas nav viegli, bet ir jāatzīst, ka Latvijā ir ļoti labs alus. Tātad laikam vislabākās atmiņas man būs par tiem vakariem Alas folkklubā, kad ar draugiem dzeram alu un diskutējam par politiku,» Toms joko.
Sauciet mani par Valdi!
Latvijā studē un mūsu valsts valodu apgūst ne tikai kaimiņzemju studenti, bet arī jaunieši no tālienes. Viens no viņiem ir students no Ķīnas Guo Bohan. Viņš studē latviešu valodu Latvijas Universitātē Humanitāro zinātņu fakultātē. Lai studiju biedriem vieglāk izrunāt viņa vārdu, Guo sauc sevi pseidonīmā - par Valdi.
Guo Latvijā studē kopš pērnā gada septembra un paliks šeit līdz pavasara semestra beigām. Pekinas Universitātē viņš studē Starptautiskās attiecības un svešvalodas. «Mana pamata svešvaloda ir krievu, bet es biju nolēmis apgūt vēl kādu valodu, kas saistīta ar Krievijas vēsturi, un tā es nonācu studiju kursā par Latviju, ko vadīja latviešu pasniedzēja. Nedaudz apguvu gan vēsturi, gan valodu. Te arī ieguvu pseidonīmu Valdis,» atceras Guo.
Pēc pusgada pasniedzēja informējusi studentu par iespējām iepazīt Latviju klātienē, jo starp valstīm bija noslēgta vienošanās par studentu apmaiņu un stipendiju piešķiršanu. Kaut arī visam kursam bijusi iespēja šurp doties, Guo pagaidām ir vienīgais savā programmā, kas studē Latvijā, - pārējie esot izvēlējušies mācības Vācijā vai Tuvajos Austrumos, jo bija specializējušies vācu, lielo Eiropas valstu vai Āzijas valstu valodu apguvē. «Man ļoti patīk Latvijā! Es šeit varu gan mācīties latviešu valodu, gan uzlabot krievu valodu un nostiprināt angļu valodas zināšanas. Šeit arī redzu Krievijas un Latvijas attiecību vēsturi no citas puses, nekā ierasts uz to lūkoties Ķīnā, mani valdzina arī Rietumeiropas un slāvisko tradīciju mikslis Latvijā,» atklāj Guo. Viņam ļoti patīk arī Latvijas daba, Sigulda rudenī, Jūrmala un baznīcas Vecrīgā. Viņš cer, ka studijas Latvijā un iegūtā pieredze noderēs, lai strādātu pie Latvijas un Ķīnas kultūras saišu stiprināšanas.