LZA 31. augustā paziņoja, ka ar šo dienu ticis izbeigts ar SIA Rīgas koncertzāle noslēgtais nomas līgums par konferenču zāli LZA ēkā, tāpēc SIA Rīgas koncertzāle ar 1. septembri nav tiesiska pamata lietot LZA telpas publisko pasākumu rīkošanai. LZA mājaslapā publicētajā informācijā teikts, ka «LZA ir devusi Rīgas koncertzālei laiku no 1. septembra līdz 15. septembrim telpu labprātīgai atbrīvošanai. Šajā laika posmā Rīgas koncertzāle ir tiesīga izmantot telpas tikai vienam mērķim: atbrīvot telpas no Rīgas koncertzālei un trešajām personām piederošām iekārtām.» Turpat arī brīdināts: «Ja Rīgas koncertzāle atteiksies atbrīvot telpas pēc 2015. gada 15. septembra, LZA būs spiesta izmantot likumā paredzētās tiesības, lai pārtrauktu telpu izmantošanu bez tiesiska pamata. Tas nozīmē, ka Rīgas koncertzāles plānoto pasākumu rīkošana nebūs iespējama pēc šī datuma.» Taču iepriekš nekur nebija izskanējis, ka LZA varētu norobežot ieeju koncertzāles telpās jau agrāk.
Sestdienas vakarā, kad Diena ieradās pie LZA ēkas, bija redzams, ka ārdurvis tiešām ir slēgtas, taču Baltās nakts pasākums Vertikālais kino, ko rīkoja konfliktā tieši neiesaistīta organizācija Jauno mediju kultūras centrs RIXC, notika - evakuācijas izeja zāles sānā nebija bloķēta, un apmeklētāji telpās iekļuva netraucēti. J. Millers vēlāk izplatīja paziņojumu, emocionāli vēstot, ka «Latvijas Zinātņu akadēmija, izmantojot bruņotu spēku, centās paralizēt koncertzāles Rīga darbību, aizslēdzot ieeju ēkā, bet koncertzāles durvīm priekšā izbūvējot barikādes, tādējādi traucējot pasākuma Baltā nakts apmeklētāju iekļūšanu koncertzālē. Šīs darbības ir ne tikai prettiesiskas un krimināli sodāmas, bet arī parāda LZA patieso mērķi - vardarbīgi sagrābt telpas un tajās esošās materiālās vērtības». J. Millers arī paziņojis, ka LZA prezidenta Ojāra Spārīša rīcība, paziņojot par vienpusēju līguma laušanu, pat ja otra puse tam nepiekrīt, ir klajā pretrunā ar Civillikuma 1588. pantu un «vēlreiz parāda, ka LZA patiesais mērķis ir ar varu iegūt valdījumu pār likumīgi iznomātām telpām, lai tās, visticamāk, atkal atdotu kādai no reliģiskajām sektām, kuras šajās telpās saimniekoja daudzu gadu garumā pirms koncertzāles atklāšanas».