Lai gan šonedēļ publiski izskanēja informācija, ka PBK grasās latviski translēt ziņas un citus raidījumus, tomēr Baltic Media Alliance, kurā ietilpst arī PBK, izpilddirektors Ivars Belte norāda, ka izteikums par ziņu tulkošanu esot pārsteidzīgs. Pagaidām primārais mērķis esot līdz gada beigām nodrošināt citu programmu tulkojumu latviešu valodā, taču ziņu gadījumā vēl esot jāpēta iespējas nodrošināt kvalitatīvu un korektu tulkojumu, lai PBK nerastos juridiskas problēmas. I. Belte vairākkārt uzsver, ka «šis nav politisks projekts, bet gan biznesa projekts auditorijas piesaistīšanai». Izmantojot digitalizācijas sniegtās iespējas izvēlēties valodu, kādā skatīties pārraidi, PBK piedāvāšot raidījumu tulkojumus cerībā piesaistīt latviešu jauniešus, kuri neprot krievu valodu. Tā PBK izdotos palielināt reklāmdevējiem pievilcīgās auditorijas daļu. I. Belte skaidri neatbild uz jautājumu, kādu pozīciju Latvijas mediju tirgū cer sasniegt, vien norādot, ka PBK «plāni ir ambiciozi», taču visu rādīšot laiks. Vai PBK raidījumi tiks dublēti vai arī tulkojums latviešu valodā būs pieejams subtitru veidā, vēl neesot zināms.
PBK ir Latvijā reģistrēta televīzija, kurai ir pārrobežu televīzijas statuss, stāsta Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) pārstāvis Sergejs Kārītis. PBK pieejams Lattelecom maksas paketē, kas ir pieejama faktiski visā Latvijas teritorijā. PBK pašu veidotais saturs ir jāuztver komplektā ar Krievijas Pirmā kanāla saturu, ko PBK retranslē. LU profesore Inta Brikše norāda, ka, skatoties komplektā abu šo mediju veidotos sižetus, var secināt - Latvijas skatītājiem tiek radīts priekšstats, ka dzīve veiksmīgi rit lielajā, enerģiskajā Krievijā, savukārt skatītāji dzīvo nomalē, faktiski neparādoties, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Kopumā ziņas par Latviju esot salīdzinoši neitrālas, izņemot atsevišķus gadījumus, kā, piemēram, 9. maijs. RSU vadošais pētnieks Sergejs Kruks stāsta, ka PBK ziņas faktiski veidojot Latvijas ziņu aģentūru materiāli, liels uzsvars tiekot likts uz vieglajām ziņām, piemēram, garām ziņām par puķēm, izstādēm. Pērn pirms pašvaldību vēlēšanām eksperti PBK ziņās saskatīja LPP/LC un Saskaņas centru (SC) slavinošus sižetus. SC līderis un bijušais PBK ziņu dienesta vadītājs Nils Ušakovs izteikumos par PBK pozīciju ir diplomātisks, sakot, ka «no šī medija jūtu profesionalitāti un kvalitāti». Viņš gan pauž šaubas, ka tehniski būtu iespējams nodrošināt kvalitatīvu PBK ziņu tulkojumu, taču, piemēram, Krievijā ražotu filmu un seriālu tulkošana, viņaprāt, palīdzēšot piesaistīt lielāku auditoriju.
15% no kopējās kanāla auditorijas jau tagad ir latvieši, kas nozīmē, ka kanālam ir potenciāls piesaistīt latviešu auditoriju, stāsta TNS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs. Ja cilvēki skatās Krievijas filmas un seriālus lielākajos Latvijas televīziju kanālos, «kāpēc gan lai viņi neskatītos PBK», viņš saka. G. Līdaka norāda, ka PBK ir līdzvērtīgi tirgus spēlētāji lielākajiem latviski raidošajiem kanāliem TV3, LNT un LTV1. Viņasprāt, PBK solis ir loģisks un kādu auditorijas daļu šiem kanāliem PBK varētu atņemt, jo «tāda ir mūsu mediju politika». TV3 Dienai nekomentē jautājumu, vai PBK apdraud televīzijas pozīcijas, LNT vadība trešdien uz šo jautājumu nereaģēja vispār. Savukārt Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots pauda šaubas, ka tas būtiski izmainīs lielo kanālu tirgus pozīcijas, jo PBK potenciāli sasniedzamā auditorija pārzina abas valodas. Pēc E. Kota domām, PBK solis uztverams kā žests, lai apliecinātu tuvību Latvijai. Līdzīgi domā S. Kruks, kurš uzskata, ka PBK tā vēlas parādīt demonstratīvu lojalitāti un noraidīt tēzi par divām informatīvajām telpām. Taču latviešiem, viņaprāt, ir jānoskaidro, vai viņi vēlas, ka krievi runā latviski. Ja vēlas, tad uzskatīt PBK soli par apdraudējumu esot liekulīga pieeja. NRTP priekšsēdis Ābrams Kleckins norāda, ka svarīgi esot uzlabot informatīvo vidi Latvijā, jo šobrīd krievu skatītājiem trūkst ziņu krievu valodā par Latviju. Ja PBK spētu aizpildīt šo robu, tas, viņaprāt, būtu ļoti atzīstami.