«Atradu, ko esmu teikusi 2006. gadā, - pilnīgi tādi paši teksti par mērķu neesamību, neorientēšanos uz rezultātu. Es jau neesmu pie tā vainīga, man jau nav tie mērķi jāieliek, likumdevējs atbild, kādus likumus viņi pieņem,» teju pašatmaskojoši par savu kritiku valdības virzienā izsakās I. Sudraba. Viņas uzstāšanos medijos sabiedrība vienmēr uztver ar interesi un visai lielu uzticību, taču pēc VK revīzijām sāktās krimināllietas bieži vien vēlāk izbeidz, kā tas notika nesen ar Dienvidu tilta lietu. Politiķi VK darbu vērtē dažādi. Vairākus gadus Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kas regulāri uzklausa VK ziņojumus, vadīja Andris Bērziņš (ZZS), kurš 11. Saeimā ir šīs komisijas priekšsēdētājas biedrs. Viņš I. Sudrabas darbu vērtē ar «visaugstāko zīmi» - tas esot ļoti labi organizēts, analītisks darbs ar ļoti labiem rezultātiem. «Viņa pilda to, kas likumā paredzēts. Nevajag jaukt divas lietas - ir skaisti uzrakstīts likums, un tad uz to skatās caur pirkstiem. Viņa nevadās pēc emocijām,» uzskata A. Bērziņš. Pašreizējā komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa atzīst, ka VK ir ļoti spēcīga komanda, kurai I. Sudraba arī uzticas, - uz komisijas sēdēm vienmēr līdzi nāk VK darbinieki, kuriem Valsts kontroliere jautā, ja pati nevar uzreiz atbildēt deputātiem. Tomēr E. Siliņa cerējusi, ka no I. Sudrabas būs vairāk iniciatīvu, kā panākt, lai pārkāpumus pieļāvušo amatpersonu atbildība būtu reāla. «Es būtu cerējusi sagaidīt konkrētākus priekšlikumus. Tāpēc daudziem rodas skepse pret viņas kritiku, jo bieži vien rezultātu nav,» uzskata E. Siliņa. Arī Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (Vienotība), kurš kādu brīdi darbojies komisijā, pamanījis atšķirību starp to retoriku, kas no I. Sudrabas izskan medijos, un to sarunas toni, kāds valda komisijas sēdē. Kad paskaidrojumus sniedz to institūciju vadītāji, kurās revīzijas notikušas, bieži vien izrādās, ka pārkāpumi izdarīti līdzekļu trūkuma, nevis tīšas ļaunprātības dēļ, saka A. Latkovskis. Viņš arī norāda, ka lielāko daļu rekomendāciju institūcijas izpilda. To atzīst arī valsts kontroliere - pērn VK sniegusi 1800 ieteikumu, un 85% no tiem ieviesti saskaņotajos termiņos. I. Sudrabai pārmests, ka VK nereaģē uz aktuāliem notikumiem, bet revīzijas veic pēc iepriekš saskaņota plāna, taču šādus pārmetumus kontroliere vienmēr noraidījusi.
Iespējas, ka nākamgad VK darba stils varētu mainīties vienā vai otrā virzienā, ir lielas, jo gada beigās Saeima iecels I. Sudrabas pēcteci. I. Sudraba atzīst, ka VK nākotni lielā mērā noteiks jaunais kontrolieris, bet viņa nav domājusi, vai tas varētu būt kāds no pašreizējiem darbiniekiem. I. Sudraba pati ienāca no malas un atzīst, ka fundamentāli mainījusi vidi un nokomplektējusi savu komandu. Nākamajā gadā pakāpeniski visiem šīs komandas locekļiem - departamentu direktoriem, kuri ir arī VK padomes locekļi, - beigsies amata termiņš, un viņu vietā nāks citi cilvēki, kurus apstiprināšanai Saeimā virzīs jaunais kontrolieris. Runājot par kompetencēm, kas nepieciešamas VK vadītājam, I. Sudraba min pieredzi valsts pārvaldē un vadītāja iemaņas. Kontroliera specialitātei ir pakārtota joma - viņai pašai ir ekonomistes izglītība, bet tikpat labi šai amatā var būt, piemēram, jurists. Būtiskas ir angļu, vēlamas arī krievu valodas zināšanas, lai kontaktētos ar kolēģiem ne vien ES, bet arī bijušās PSRS valstīs. Jautāti par nākamā valsts kontroliera izraudzīšanos, gan E. Siliņa, gan A. Bērziņš iesaucas teju vieniem vārdiem: nedod dievs, ja tas būs ar politiku saistīts cilvēks!