Ja var ticēt prognozēm, stārķi mūs šogad atstās ātrāk nekā siltums - kā ik gadu, nedēļas laikā no augusta beigām līdz septembra pirmajām dienām tie dosies prom uz ziemošanas vietām Āfrikā. Tātad vēl tikai nedēļas trīs autobraucēju acis priecēs stārķu pulki laukos, nākuši no apmēram 10 000 apdzīvoto Latvijas stārķu ligzdu. Pēc tam ceļmalā ieraudzīts stārķis jau pieskaitāms neparasto parādību kategorijai.
Bioloģijas doktore Māra Janaus šo vasaru vērtē kā stārķiem kopumā labvēlīgu - Latvija, tāpat kā Lietuva, joprojām ir balto stārķu lielvalsts. Šogad stārķi Latvijā atgriezās parastajā laikā un pat mazliet ātrāk. Par ligzdu aizņemtību pagaidām vēl precīzu ziņu nav, tās (ziņas no 20 parauglaukumiem, kas ir 3-5 procenti no Latvijas ligzdojošās populācijas) tiek apkopotas tikai rudenī. «Cik esmu redzējusi un dzirdējusi, ligzdu aizņemtība ir vidējā līmenī vai pat drusku augstāka, un arī ligzdošanas sekmes, proti, izaugušo mazuļu daudzums uz vienu pāri, ir mazliet virs vidējā,» saka Janaus. Tātad stārķiem šovasar ir bijis daudz ko ēst, un arī pirms tam migrāciju ceļos un ziemošanas vietās tiem ir gājis labi. Protams, ir arī ligzdas, no kurām stārķi mazuļus metuši ārā, bet tā esot parasta lieta, kas neizbēgami notiek katru gadu. Acīmredzot trūkst barības vai saasinās kāda slimība, kas izraisa mazuļu nepareizu uzvedību, un tad stārķi šādu mazuli uztver nevis kā savu bērnu, bet kā svešķermeni.
Liels stārķu skaits vēl nenozīmē, ka varžu būtu kļuvis vairāk, saka Janaus. «Tas ir mīts, ka stārķi ēd tikai vardes. Viņu barība ir ļoti dažāda, lielākoties kukaiņi un to kāpuri. Ne velti stārķi lielos baros seko traktoram, kas ar zemi, vai pļaujmašīnai - kad no zāles tiek iztraucēti visādi kukaiņi, stārķim īstais laiks mieloties.