«Kā tad igauņi, lietuvieši vai atsevišķi Krievijas pierobežas apgabali saņem gāzi pa LG apsaimniekotajiem gāzesvadiem? Šo piekļuvi regulē licencēšanas noteikumi. Patlaban tiesas apturētie SPRK noteikumi šo procedūru precīzāk un skaidrāk aprakstīja. Būtībā ar noteikumiem iecerēts šo procesu padarīt caurspīdīgu un visiem saprotamu,» uzsver Reinis Āboltiņš, piebilstot, ka pašreizējā situācijā LG cenšas neatklāt informāciju par pārvades sistēmu un uzglabāšanas jaudu noslogojumu un pieejamību, ko nevar uzskatīt par līdzvērtīgām attiecībām starp infrastruktūras uzturētāju un pircēju.
Pēc enerģētikas eksperta Reiņa Āboltiņa teiktā, LG ir jānodrošina iespēja arī Latvenergo izmantot gāzapgādes infrastruktūru, lai pa to atgādātu no cita komersanta nopirktu gāzi, taču gāzes uzņēmums gan ar tehniskiem, gan citiem instrumentiem cenšas nepieļaut, ka viņu lielākais klients, kurš iepērk ap 37% no kopējā mūsu valsts gāzes patēriņa, gāzi pirktu pie cita komersanta.
«Pieļaujams, pastāv bailes, ka lietuvieši piedāvās Latvenergo zemāku gāzes cenu. Taču vienlaikus ir jāņem vērā kāds svarīgs faktors - pārdevēja peļņa no gāzes pārdošanas ir samērā maza. Lielāko ienākumu daļu tomēr veido infrastruktūras pakalpojumi,» norāda R. Āboltiņš.
Tomēr daudz bīstamāku ainu iezīmē šobrīd Saeimas pirmajā lasījumā pieņemtie Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Enerģētikas likumā, kas, pēc eksperta Reiņa Āboltiņa teiktā, var radīt situāciju, kad gāzes tirgus vispār tiek aizvērts līdz pat 2017. gada 3. aprīlim, kad paredzēta mūsu valsts gāzes tirgus liberalizācija. Piemēram, patlaban projektā ir plānots noteikt, ka tikai 2017. gada 3. aprīlī stāsies spēkā divi likuma panti par komersanta tiesībām izvēlēties pārdevēju, ar viņu vienojoties par gāzes pārdošanas cenu. Tāpat esot vēl atsevišķi grozījumu projekti, kas faktiski var pasliktināt pašreizējo situāciju.
R. Āboltiņš neizprot, kāpēc tiek kultivēti maldi un slēpta patiesā informācija par komersantu iespējām jau šobrīd pirkt gāzi no alternatīva pārdevēja.
«Būtiski saprast, ka vārds «ekskluzivitāte», kas bieži tiek pieminēts šajā kontekstā, nenozīmē absolūtas monopoltiesības. Ar to ir jāsaprot, ka LG ir tā dēvētās pirmās rokas tiesības pārdošanai un jaunu pieslēgumu veidošanai, ja šādu pieslēgumu tiek nolemts veidot. Taču te nav runa par tiesībām neatļaut piekļuvi gāzes infrastruktūrai trešajām personām,» akcentē enerģētikas eksperts, piebilstot, ka viņu arī izbrīna, ka LG, tuvojoties tirgus atvēršanai, pagaidām necenšas mērķtiecīgi un sistemātiski strādāt ar saviem pašreizējiem klientiem, lai tirgus atvēršanas brīdī nezaudētu lielu klientu skaitu.
Enerģētikas eksperts arī norāda, ka patlaban rūpīgi iepazīstas ar tiesas nolēmumā minēto pamatojumu par SPRK noteikumu apturēšanu, un viņu ļoti izbrīnot tiesas minētie argumenti, kas bijuši par pamatu šādam lēmumam.
«Neesmu vēl nolēmumu pilnībā izvērtējis, taču, jau virspusēji to pārlasot, man radās diezgan pamatots jautājums, vai tiesa vispār pārzina Enerģētikas likuma normas. Turklāt arī citi tiesas vērā ņemtie faktori raisa pārdomas. Šie noteikumi pēc būtības neko juridiski nemaina esošajā kārtībā. Vienīgais, kas mainītos - tiktu strikti atrunāts, ka LG ir jānodrošina ikviena komersanta piekļuve informācijai par gāzes infrastruktūras un krātuves noslogojumu, kā arī informācijai par brīvajām jaudām un citai būtiskai informācijai,» akcentē R. Āboltiņš.
Pēc enerģētikas eksperta domām, patlaban pastāv situācija, kad LG var vienkārši pateikt - nevar konkrētajā brīdī nodrošināt trešajām personām piekļuvi infrastruktūrai, jo infrastruktūra ir aizņemta, bet nevienam nav iespēju par to pārliecināties.
«Savā veidā jāsecina, ka ir kāds, kas vienkārši negrib no savām rokām izlaist ekonomiska un politiska rakstura sviras, ko nodrošina tas, ka vienlaikus pastāv nosacījumi, kas uzliek par pienākumu nodrošināt infrastruktūras pieejamību, bet uzņēmums to var nedarīt, pamatojot ar noslogotību, taču to neviens nevar pārbaudīt,» akcentē enerģētikas eksperts.