Depresīva ekonomiskā situācija vairo spriedzi sabiedrībā, tāpēc vajadzētu izvairīties no dažādu profesionālo grupu pretnostādīšanas un ķīvēšanās par tēmu, kam atbildība lielāka, kam kāds atalgojums pienākas utt. Attiecīgi ļauns prieks par valsts pārvaldē strādājošo ienākumu samazināšanos ir nevietā.
Tomēr daži valsts pārvaldē strādājošo iebildumi pret vienoto atalgojumu sistēmu liekas nedaudz atrauti no realitātes.
Lūk, esot situācijas, ka, pienākumu apjomam nemazinoties, cilvēkam samazinoties mēneša alga. Nelāgi, tomēr šāda situācija privātajā sektorā strādājošiem diemžēl ir bieža, bet privātajā sektorā nodarbinātie to kaut kā sagremo. Samazināts atalgojums spiedīšot valsts pārvaldē strādājošos talantus meklēt darbu privātajā sektorā. Dīvaini gan - daudzās valstīs valsts sektorā strādājošie, teiksim, finanšu tirgus uzraugi, saņem mazāk nekā investīciju baņķieri, tomēr nez kāpēc ir cilvēki, kuri vēlas strādāt tieši valsts darbā. Iemesli droši vien dažādi: varas sajūta, lielāka stabilitāte, misijas apziņa utt.
Visbeidzot kaislīgie iebildumi pret vienoto atalgojuma sistēmu rada skumju secinājumu: protestētāji laikam netic, ka Latvija no krīzes izķepurosies. Jo - ja valsts kļūs turīgāka, nekas jau netraucēs atalgojumu atkal proporcionāli un pakāpeniski uzlabot. Jā, šobrīd sabiedrības lielākajai daļai ir grūti, bet tas taču nav uz mūžīgiem laikiem kā akmenī iecirsts.