Visbīstamāk Sīrijā
Slepkavība ir galējā cenzūras forma, kas vērsta pret žurnālistiem vairākās pasaules valstīs, tomēr visbiežāk žurnālisti gājuši bojā konflikta zonās. Pēc IJF datiem, vismaz 108 mediju darbinieki 2013. gadā nogalināti apzinātā uzbrukumā, miruši sprādzienos vai gājuši bojā kaujas zonās. Vēl 15 cilvēki, pildot darba pienākums, gājuši bojā nelaimes gadījumos vai miruši no slimības, kopējam bojāgājušo skaitam sasniedzot 123.
Visbīstamākais žurnālistiem ir Āzijas un Klusā okeāna reģions, kur meklējami 29% nogalināto. Ar 27% noslepkavoto seko Tuvie Austrumi un citas arābu valstis. Eiropā 2013. gadā noslepkavoti trīs mediju darbinieki, turklāt visi - Krievijā.
Visbīstamākā valsts žurnālistiem ir Sīrija, kur pērn nogalināti 15 plašsaziņas līdzekļu darbinieki. Tai seko Irāka ar 13 noslepkavotajiem, kā arī Pakistāna, Filipīnas un Indija, no kurām katrā ir pa 10 nogalinātajiem.
Lai gan, pēc IFJ aplēsēm, pērn nogalināti par 10% mazāk žurnālistu nekā 2012. gadā, situācija aizvien raksturojama kā satraucoša, jo pieaugusi vardarbība pret mediju darbiniekiem.
Statistikas dati atšķiras
Līdzīgu ainu pirms tam iezīmējušas arī citas žurnālistu aizstāvju organizācijas, lai gan statistikas dati nedaudz atšķiras. Dažas organizācijas skaita tikai tīšus uzbrukums žurnālistiem, citas iekļauj arī iepriekš neplānotu noslepkavošanu, piemēram, nāvi kaujas laikā. Jānorāda, ka dažas organizācijas, apkopojot datus par nogalinātajiem žurnālistiem, pieskaita fotogrāfus, operatorus un citus mediju darbiniekus, savukārt citas koncentrējas tikai uz reportieriem un korespondentiem.
Starptautiskais Preses institūts (IPI) 2013. gadu sauc par otru nāvējošāko kopš 1997. gada, kad pirmo reizi apkopoja šādu informāciju. Tas uzskata, ka pērn gājuši bojā 117 žurnālistu, un tikai 2012. gadā bijis vairāk noslepkavoto, proti, 132.
Pēc Žurnālistu aizsardzības komitejas (CPJ) datiem, pildot darba pienākumus, 2013. gadā nogalināti vismaz 70 žurnālisti. Tas sasaucas ar starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas Reportieri bez robežām (RWB) apkopoto informāciju, kas vēsta par 71 žurnālista nāvi.
Kā ziņo RWB, 39% gājuši bojā tieši konflikta zonās, no kā īpaši jāizceļ Sīrija, Somālija un Mali. No visā pasaulē 71 nogalinātā žurnālista 37% strādāja drukātajos medijos, 30% - radio, 30% - televīzijā, bet 3% - interneta portālos. Dominējošais vairākums jeb 96% noslepkavoto ir vīrieši, lai gan pēdējos gados arvien biežāk par uzbrukumu upuriem kļūst sievietes. Žurnālistes biežāk nekā vīriešu kārtas kolēģi kļūst par seksuāla uzbrukuma upuriem.
Gads iesākas ar asinīm
2014. gads nupat iesācies, taču jau tagad zināms par vismaz viena žurnālista nāvi. Savas profesionālās darbības dēļ Pakistānā noslepkavots Šans Dahars. Žurnālists gāja bojā jaunā gada pirmajās stundās Lārkānas pilsētā, kad viņu sašāva līdz šim nenoskaidroti uzbrucēji. No 2009. līdz 2011. gadam Pakistāna bija bīstamākā valsts žurnālistiem. Līdz pat 2012. gadam ik mēnesi valstī gāja bojā vidēji viens žurnālists.
Lai pasargātu mediju darbiniekus visā pasaulē, decembrī ANO pieņēma rezolūciju, kas aicina saukt pie atbildības tos, kas pastrādā noziegumus pret žurnālistiem. Rezolūcija «nosoda absolūti visus uzbrukumus un vardarbību pret žurnālistiem un citiem plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem, piemēram, spīdzināšanu, nogalināšanu bez tiesas sprieduma, nolaupīšanu vai patvaļīgu aizturēšanu, kā arī iebiedēšanu un aizskaršanu gan konflikta, gan miera zonās», vēstīja aģentūra AFP.
Rezolūcijā uzsvērts, ka viena no lielākajām problēmām ir tā, ka visbiežāk uzbrucēji paliek nesodīti. Lai veicinātu noziegumu izmeklēšanu un vainīgie tiktu saukti pie atbildības, 2. novembris pasludināts par dienu, kas aicina iestāties par žurnālistu aizsardzību un sodīt uzbrucējus.