Pat pusgadu pēc pirmajiem kilometriem līdz šim mazākajā Q modelī no Audi neatkāpjos no teiktā. Kaut arī tas nav ne pustik prestižs kā pompozais Q7 un izspēlē bīstamus ietilpības kompromisus, salīdzinot ar tuklo Q5, krosovers uzskatāmi pierāda, ka Audi arī prot būvēt šādas automašīnas. Industrijas dziļ- urbēji vēl ilgi ņurcīs salvetes, bezgalīgi strīdēdamies pie galda, kāpēc gan Q5 jau no paša sākuma nevarēja braukt tikpat spraigi kā Q3, bet - šis mazais (un varbūt nemaz ne tik mazais) Audi ir pagrieziena punkts. Nav izslēgts, ka tas ievedīs tik straujās virāžās, kādām nebūs gatavi pat allaž labi amortizētie Audi marketologi. Q3 ir pirmais kompānijas SUV, kura cena vismaz formāli un ar visnesmukākajiem diskiem sākas tuvu 30 000 eiro robežai, kas nākotnē var likt pārliecinātiem A3 un pat A4 pircējiem septiņreiz pārdomāt sava nākamā Audi izvēli.
Premium finanšu nasta
Dažiem Audi Q3 izskatās par mazu, taču tā saspīlētajā, it kā uzspiestajā miniatūrismā iezīmēts apslēpts spēks, it kā zem skopi apvilktās virsbūves slēptos kāds Halks, kurš tūliņ pārplēsīs ikdienišķās būtnes necilo ādu. Q3 perfekti seko pusaizmirstai vācu kompakto sporta auto koncepcijai «mazi izmēri, liels motors». Automašīna noteikti būtu lētāka par 30 tūkstošiem, ja Audi A3 tam palienētu 1,4 litru TFSI motorus. Taču Audi nolēmis nenolaisties zemāk par 2 litriem, lai novilktu treknu robežu starp Q3 un konstruktīvi līdzīgo VW Tiguan. Pat ja tā būtu noticis, kastu segregācija saglabātos, jo Tiguan daudz vairāk izskatās pēc apvidus auto, un šķietami pieejamo Q3 cenu atbaidošu padarītu dārgās Audi ekstras, bez kurām tas var iztikt, taču švaki kvalificējas premium automašīnas prasībām. Demonstrācijas Audi Q3, sagatavots lidojumam pretī slavai, maksā 50 000 eiro, un vienīgais mierinājums ir tas, ka tirgus prasībām «sapakots» BMW X1 un Range Rover Evoque maksā tikpat.
Lieli riteņi - lielas ambīcijas
Subjektīvi Audi Q3 šķiet ātrāks. 2 litru benzīna turbodzinējs no Golf GTI citkārt būtu lieka lekšanās tā vietā, lai pa iemītu taciņu aizietu pašpietiekama TDI dīzeļa virzienā, bet Q3 taisīts no citas drēbes. Šim auto patīk ātrums, turklāt drīzāk reakcijās, nevis aizliegtos ātrumos. Līkumos tas kustas kā ūdenszāle, lai gan ne uz mirkli neatstāj aizdomas, ka plūstošās un paredzamās reakcijas nodrošina Audi Drive Select regulējamie amortizatori. Pirmo reizi aptuveni divus tūkstošus dārgais «gadžets» (bez neredzamās tehnikas daļas tas paģērē arī krāsu infodispleju) šķiet izmantojams par visiem 100% un ar reālām atšķirībām starp režīmiem. Pat Audi stūres iekārtas klasiski tukšais nulles punkts Q3 samazināts līdz minimumam. Sportiskā automašīnas ievirze prasa arī lielus riteņus, tāpēc Q3 izskatās diezgan muskuļots, lai gan Evoque rallijreidu mašīnas brutalitāte tam ir sveša.
Salons, kas aptver
Kā jebkuram Audi, arī Q3 ir svešas pielaides salona apdarē. Katra detaļa ir laba uz tausti un uzlūkojot, tai ir pareiza forma, tā ir savā vietā un ideāli savienojas ar nākamo. Lai gan kabīnes iekārtojums nāk no golfklases mašīnas A3, nekā lēta te nav. Pat MMI displeja ekrāns, kurš panelī jāieloka ar roku kā sīkajā Audi A1, atbild uz pirksta spiedienu ar dižciltīgu fiksatora stingrumu. «Mazāks nav sliktāks» vācu luksusauto doktrīnā pamazām kļūst par kultu, un tās augļus tagad varēs baudīt arī tie, kuriem iepriekšējie darinājumi nebija pa kabatai vai doma maksāt 70 000 eiro par Ford Kuga izmēra automašīnu šķita pilnīgi absurda. Tas gan atkarīgs no personīgās telpas lieluma. Ja, piemēram, somiem tā ir izstieptas rokas attālumā no ķermeņa, japāņi saka, ka viņiem šī telpa saglabājusies tikai galvā. Un, ja personīgās telpas un ego dimensijas ietilpst tikai piecmetrīgā mastodontā, no kura sliekšņa jālec lēkšus, Audi Q3 aptverošajā kokpitā šādu personīgo parametru nesējs jutīsies ieslodzīts. Man tā nav, taču pie Q3 stūres rodas sajūta, it kā būtu iekāpis planierī. Vai mazmotora lidmašīnā, jo planierī nav tik daudz visādu kloķu un rādītāju.
Fun faktors
Audi Q3 ir apdāvināts un šur tur pat izcils, taču ne ideāls. Jaunākās paaudzes gaismas tehnika padara vēl nesen lepno LED virteņu spozmi banālu, taču paša auto slīpā aizmugure liek šaubīties par automašīnas praktiskajām spējām. Pārsteidzošā kārtā vieta aizmugurējā sēdeklī atrodas ne tikai bērniem, un arī bagāžnieks nav mikroskopisks. Tomēr Audi Q3 met tikai 4,4 metrus garu ēnu, un džipam, lai tas būtu parketa vai porcelāna, tas ir maz. Divsajūgu pārnesumkārba ar 7 ātrumiem ieprogrammēta uz ekonomisku, tāpēc uzcītīgā slēgšanās uz augšu dažkārt traucē un izraisa nepieklājīgas žagas transmisijā. Sport režīmā S Tronic izturas brīvāk, taču vienalga liekas, ka ātrumkārba pielikta 211 ZS motora iegrožošanai, nevis atraisīšanai. Pieņemsim, ka testa brīdī auto bija pārāk jauns. Un tad vēl emocionālā puse. Ja Q3 ierastos pie mums prezentatīvi oranžajā krāsā, tas radītu mazus, košus svētkus, taču apgrūtinātu vēlāku realizāciju. To var saprast. Tomēr kāds mans draugs uzņēmējs, kurš var atļauties šādus auto un dievina detalizētus interjerus (kā Audi), pēc pusstundas zaudēja sajūsmu par ideāli pelēko (kā Audi) «alkantarā» un alumīnijā ieslodzīto salonu un galu galā izmeta: «Nu jā... smuki, bet nav īsta fun.» Tagad viņš gudro par Evoque, kurā nav tik perfektas ergonomikas kā pie Audi stūres, bet kibernētiski vēsa un ultraprecīzi izgatavota instrumentu paneļa vietā ir ciparnīcas no caurspīdīgiem stikliņiem un ... ir «fans». Tomēr tie, kam visi zīmuļi uz rakstāmgalda vienmēr ir vienāda garuma, tik un tā izvēlēsies Audi. 5