Neredz pamatojumu
Jauna pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeļa izstāde paredzēta valdības deklarācijā, tāpēc visas iesaistītās puses jau pirms kāda laika vienojās, ka nepieciešama speciāla darba grupa, kura varētu pie šī jautājuma strādāt. Savukārt IZM 2013. gada decembrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertiem pasūtīja pētījumu par vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas sistēmas funkcionalitāti un tās pilnveidošanas iespējām. Lēmumu IZM pamato ar nepieciešamību veikt visaptverošo Latvijas ekonomiskās un sociālās politikas izvērtējumu pēc OECD standartiem.
Tomēr LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško Dienai sacīja, ka patlaban izskatās, ka IZM taktika ir gaidīt pētījuma rezultātus vasarā un novilcināt laiku līdz Saeimas vēlēšanām, nevis reāli darboties un izmantot pašreizējo pieredzi. OECD ekspertiem gala ziņojums jāsniedz līdz jūnija beigām, tāpēc arodbiedrībai nav skaidrs, kas un kurā laikā vērtēs ekspertu paveikto, jo, piemēram, skolotājiem šajā laikā ir atvaļinājums. Tāpat LIZDA līdz šim nav saņēmusi skaidrojumu, kāds ir pētījuma mērķis un kāds uzdevums dots ekspertiem. «Pašlaik mēs pat nezinām, kas viņiem ir jāizstrādā. Mēs cenšamies saprast, vai tas varētu būt kaut kas jauns un kāds būs rezultāts - tukšas rekomendācijas vai jau konkrēti samaksas modeļi,» sacīja I. Mikiško. Tāpat viņa pauda nožēlu par vilcināšanos ar darba grupas darbu. Lai gan ministrijā solīts, ka līdz februāra sākumam tai jāsāk darbs, tomēr joprojām tas nav noticis. Darba grupai nav arī dots konkrēts uzdevums. Tāpēc pasūtītais pētījums rada vēl lielāku mulsumu.
Darbs jau sākts
Par spīti neskaidrībai, jau šonedēļ OECD eksperti viesojas Latvijā, lai sāktu darbu. Arodbiedrība ar pētniekiem tiksies šodien, bet sarunas jau vakar notika ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti (Vienotība). Lai gan viņa pati Dienai atzina, ka bez šā pētījuma faktiski varētu iztikt, viņa cer, ka ekspertu darbam būs arī rezultāti. OECD pētniekiem uzdevums būs līdzīgs kā IZM vadītajai darba grupai - jāizstrādā jauns pedagogu darba samaksas modelis, kuru varētu ieviest no 2015. gada 1. septembra. Tieši ārējais skatījums uz procesu no malas varētu būt pētījuma ieguvums. I. Druviete uzskata, ka laiks speciāli netiek novilcināts. Ar ekspertiem vakar panākta vienošanās, ka IZM darba grupa ar pētījuma rezultātiem varēs jau iepazīties darba gaitā, ne tikai jūnijā, kad būs sagatavots gala ziņojums. Tādējādi jaunais modelis tiks izstrādāts laikus.
40 stundu
Lai gan darbs pie pedagogu samaksas modeļa vēl nav sākts, I. Mikiško Dienai norādīja, ka runa varētu būt par 40 stundu darba nedēļas ieviešanu. LIZDA līdz šim jau ir izpētījusi, kā šāds modelis varētu strādāt, tomēr nepieciešamas vēl diskusijas ar nozari. Netiek gan izslēgti arī citi varianti, kas var rasties diskusijās. Pašreizējā sistēma «nauda seko skolēnam» noteikti ir jāmaina. «Ir šausmīgi, ka mēs divus gadus runājam par to, cik šim modelim ir negatīvas sekas, bet vēl aizvien neesam gatavi tās novērst,» sacīja I. Mikiško.
Pedagogu darba samaksas problēmām pavisam nesen pievērsās arī Valsts kontrole (VK), revīzijā secinot, ka IZM rīcība ar mērķdotācijām pedagogu darba samaksai nav bijusi efektīva, dažos gadījumos pat bijusi pretlikumīga. Piemēram, ministrija nav nodrošinājusi, ka pašas izstrādātais finansēšanas modelis «nauda seko skolēnam» darbojas līdz galam - līdz izglītības iestādēm - un sasniedz pedagogus. Realitātē šīs mērķdotācijas nonāk pašvaldībās, kuras pārdala finansējumu, lai nodrošinātu izglītības iestāžu ar mazāku skolēnu skaitu uzturēšanu uz lielāko rēķina. Rezultātā rodas situācijas, ka pedagogi dažādās izglītības iestādēs par vienu un to pašu darbu saņem atšķirīgu samaksu.