Līdz šim Latvijas uzņemtā ieslodzītā vārds netika izpausts, taču jau tika ziņots, ka viņš ir Uzbekistānas pilsonis. Gada sākumā Gvantanamo bāzē bija palikuši tikai divi uzbeki. Vienu no viņiem Alī Šeru Hamidullu janvārī uzņēma Šveice, tādēļ uz Latviju, visticamāk, ir pārcēlies K. Kasimbekovs, raksta E. Vortingtons, kurš savus apkopotos materiālus par Gvantanamo cietumniekiem izdevis grāmatā.
Jau 2006. gadā ASV prezidenta Džordža Buša izveidotā izmeklētāju valde secināja, ka K. Kasimbekovs nav saistīts ar terorismu, tomēr viņš palika Gvantanamo bāzē, jo Vašingtona nevarēja atrast valsti, kas būtu gatava viņu uzņemt. Uz dzimto Uzbekistānu K. Kasimbekovu nevarēja sūtīt, jo bija pamatotas bažas, ka tur viņu sagaida spīdzināšana. Sagūstīšanas brīdī K. Kasimbekovs bijis 24 gadus vecs. Izmeklētājiem Gvantanamo bāzē viņš sacīja, ka kopā ar draugu aizbēdzis no Uzbekistānas, jo draugs ar automašīnu nejauši notrieca policistu, kurš gāja bojā. Pēc aizbēgšanas K. Kasimbekovs ar draugu nonāca apmācību nometnē, kuru vadīja ar Taliban saistīts kaujinieku grupējums Uzbekistānas islāmistu kustība. Nometnē K. Kasimbekovam atņemti personu apliecinošie dokumenti, lai neļautu viņam atgriezties dzimtenē, un viņš kopā ar vēl pieciem vai sešiem cilvēkiem nogādāts Afganistānas galvaspilsētā Kabulā, kur strādājis automašīnu remonta darbnīcā.
2001. gadā viņš vēlējies atgriezties mājās un prasījis, lai samaksā algu un atdod dokumentus, taču saņēmis noraidījumu. Tad viņš nolēmis bēgt, taču ceļā Uzbekistānas islāmistu kustības kaujinieki viņu notvēruši un pusgadu turējuši ieslodzījumā. No ieslodzījuma K. Kasimbekovs atbrīvots, kad piekritis palīdzēt kaujinieku cīņā. Viņš nosūtīts uz frontes līnijām Kondozā, kas bija pēdējā talibu nocietinājumu vieta Afganistānas ziemeļos, un tur darījis visa veida mājsaimniecības darbus. Pēc ASV spēku uzlidojuma pilsētai tika nodarīti lieli postījumi un kaujinieku pozīcijas cieta smagus zaudējumus, tas lika talibu kaujiniekiem vienoties par padošanos ar Ziemeļu aliansi, kas palīdzēja gāz talibu režīmu. K. Kasimbekovs atteicies atkāpties kopā ar kaujiniekiem un padevies Ziemeļu alianses komandierim Abdulmūminam, atdodot savu ieroci. K. Kasimbekovs apgalvojis, ka no viņa ieroča nebija izšauta neviena lode.