Rīgas pašvaldība jau metusies izvērtēt, tieši kur galvaspilsētā konkurss varētu norisināties, un kā variants uzmanības centrā nonācis Doma laukums. Tiesa, baznīcas dēļ laukumā izvērsties nedrīkst.
Kāpēc I. Krutojs nolēmis pamest Jūrmalu, īstas skaidrības nav. Viņš paziņojumā norāda, ka sadarbība ar Jūrmalas domi ir sasniegusi kritisko robežu. Jūrmala par to brīnās. Pilsētas mērs Gatis Truksnis atrodas atvaļinājumā un komentārus nesniedz, taču viņa padomnieks kultūras jautājumos Raimonds Munkevics sarunā ar Dienu apgalvo, ka pēdējā laikā nekādas sarunas ar JV organizatoriem neesot bijušas, nav izvirzītas jelkādas prasības un joprojām ir pirms četriem mēnešiem noslēgtais līgums ar JV, ko dome apstiprinājusi. R. Munkevics pieļauj, ka I. Krutoja dusmas izraisījusi Jūrmalas mēra intervija, kurā viņš šausminājies par JV organizatoru ambīcijām. Tiesa, zīmīgi, ka intervija Neatkarīgajā Rīta Avīzē bija publicēta pirmdien, taču tajā laikā jau JV organizatori bija Rīgā un runāja ar Rīgas pašvaldības pārstāvjiem.
Jūrmalas biznesa pārstāvji šim scenārijam līdz galam īsti netic, oficiālas informācijas neesot. Viesnīcnieki gan uzsver, ja arī tā notiktu, individuālā līmenī katastrofas nebūtu. Vasarā atpūtnieku netrūkst. «Klientu skaitu, noteikti var teikt, tas nesamazinātu,» norāda Kristīne Štāla, Hotel Jūrmala Spa pārstāve. «Mēs pārorientēsimies savādāk,» apgalvo arī Baltic Beach Hotel pārstāve Zane Šteinberga, tiesa, zaudējums būšot pilsētai un Latvijai kopumā, jo caur konkursu tiek reklamēta Jūrmala un Latvija Krievijā. «Tādas naudas nav ne Jūrmalas domei, ne Latvijai, lai tādas reklāmas kampaņas veiktu,» pauž K. Štāla. «Jaunais vilnis sniedz ļoti neatsveramu, milzīgu reklāmu valstij kopumā,» uzsver arī Gunta Ušpele, Jūrmalas Tūrisma informācijas centra vadītāja.
Rīga kā alternatīva kopumā visus apmierina, jo krievu mīļā Jūrmala jau neesot tālu. Uzņēmējs Vasilijs Meļņiks komentē: «Jūs zināt, ka viņi brauc uz Vilni, lai satiktos cits ar citu, tur neviens neskatās, vai tā ir Rīga vai Jūrmala.» Taču ideja jau konkrēti par Domu laukumu izraisa neviennozīmīgus viedokļus. «Tas vispār ir kaut kāds nonsenss,» saka V. Meļņiks. «Tas vairāk izklausās pēc joka,» pauž arī ikgadējo festivālu Positivus vadītājs Ģirts Majors. «Tā ir pietiekami simboliska vieta, un šis pasākums nav tik vērtīgs, lai tam šādu vietu atvēlētu.» Savukārt Rīgas Tūrisma attīstības biroja vadītāja Vita Jermoloviča uzskata, ka viss ir iespējams. «Ja mēs izceltos pasaules līmenī ar kaut ko tādu unikālu, ka Vecrīgas centrā tiek izveidota skatuve ar skatītājiem, tas būtu fantastiski un interesanti.»
Ir gan viens «bet». Kā skaidro Rīgas Doma pārvaldes vadītājs Kaspars Upītis, aizrauties ar šoviem pie baznīcas nedrīkst, jo to sargā valdības noteikumi par aizsardzības zonu, kas sākoties līdz ar ieplakas malu, kurā celts dievnams. Piemēram, esot trokšņošanas ierobežojumi. «To nodrošināt principā nav iespējams, ka Doma laukumā būtu rokmūzika, savukārt aizsardzības zonā būtu klusums,» saka K. Upītis, atgādinot, ka viņu rūpes ir par vitrāžām, kas gan tagad baznīcas restaurācijas laikā esot izņemtas. «Tīri teorētiski, ja mēs ejam uz to, tad mēs vitrāžas vienkārši neliekam atpakaļ, lai nesabojātu. Tas nozīmē, ka mums ir jāmaina restaurācijas plāni. No otras puses - mums tā ir jābeidz šī gada novembrī,» min K. Upītis, sakot, ka esot arī virkne citu problēmu, piemēram, laukumā trūkstot elektrības jaudas.
Rīgas dome savu piedāvājumu plāno izteikt divu nedēļu laikā. Jūrmala savukārt gaida no atvaļinājuma atgriežamies G. Truksni.