Katerīna Akatova Azorā strādā no salona dibināšanas dienas. Viņa ir suņu frizieris jeb grūmeris. Diemžēl grūmeris Latvijā netiek pielīdzināts profesionālam amatam, kaut gan labs meistars šajā jomā ir uz izķeršanu. Salona Azors četras grūmeres bez darba nav nevienu dienu. It sevišķi tagad - ziedošajā pavasarī, kad suņu saimnieki vēlas, lai viņu mīluļi pēc ziemas tiktu smuki safrizēti un uzplauktu kā puķes. Katerīna sākumā no intervijas atrunājas - viņai reklāma neesot vajadzīga, labā slava iet no mutes mutē, nāk draugi, paziņas un paziņu paziņas, saimnieki gadiem ilgi ved pie viņas savus mīluļus.
Tikai ar pacietību
Savā laikā Katerīna beidza mākslas skolu, tad institūtā ieguva profesiju celtniecības jomā. Ja Katja nebūtu iegādājusies savu pirmo šnauceru, iespējams, viņas dzīves ceļš veidotos citādi. Šnaucers bija jātrimē (process, kad asspalvainiem suņiem izplūc nogatavojušos spalvu), bet suņu frizētavu tolaik nebija: «Trimēju savu suni, orientējoties uz šķirnes standartu, un paļāvos uz intuīciju. Rezultāts bija labs, draugi lūdza safrizēt arī viņu suņus. Grūmings man bija vaļasprieks, taču varēju nopelnīt arī kādu naudiņu.»
Mūsu sarunas laikā Katerīna strādā. Uz darba galda stāv nepilnus divus gadus vecs balts špics, vārdā Aiss (Ice - ledus no angļu val.). Dzīvespriecīgajam, kustīgajam sunītim nostāvēt mierā pat minūti ir ļoti grūti, taču Katerīna ar Aisu runā, uzslavē viņu, noglauda, un suns pacietīgi ļaujas procedūrai. Grūmeri gandrīz nekad neļauj saimniekiem dzīvnieka frizēšanas laikā atrasties blakus: «Grūmings ir piņķerīgs darbs, no friziera un suņa tas prasa abpusēju pacietību. Suns nedrīkst būt noteicējs pār saimnieku, bet bieži vien tā tomēr ir, tāpēc saimnieka klātbūtnē viņa mīlulis atļaujas niķoties, ņerkstēt un dīdīties. Atstāts pie meistara viens, bez drošās aizmugures, suns ļaujas frizēšanai. Turklāt suņu saimnieki nereti ir ļoti pļāpīgi, novērš manu uzmanību no darāmā darba. Ja dzīvnieka īpašnieks nebūs apmierināts ar manu veikumu, es to kaut kā pārdzīvošu, bet, ja es pati nebūšu apmierināta, man nebūs gandarījuma sajūtas.»
Nav katra suņa sapnis
Suņa frizēšana nav uzskatāma tikai par skaistuma procedūru. Katerīna stāsta, ka svarīgāka par suņa vizuālo izskatu ir dzīvnieka veselība. Grūminga laikā nereti tiek atklātas saimnieka līdz tam nepamanītas suņa ādas kaites, dažādi jaunveidojumi, problēmas ar anāliem dziedzeriem, palielināti limfmezgli, bieži āda zem neizķemmētajiem kamoliem ir izsutusi un iekaisusi: «Tad iesaku klientam vest mīluli pie veterinārārsta, kas novērtēs dzīvnieka veselības stāvokli un ieteiks nepieciešamo ārstēšanu.»
Kamēr grūmeris aptuveni divas stundas darbojas ar suni, viņa saimnieks dodas savās gaitās. Galvenais, viņš grib saņemt atpakaļ skaisti safrizētu mīluli. Taču grūmera apmeklējums nebūt nav katra suņa sapnis.
Vispirms sunim kārtīgi jāizķemmē apmatojums. Šis pasākums suņiem patīk vismazāk, it īpaši, ja saimnieks savu mīluli no mazotnes nav pieradinājis pie šīs lietas. Bez izķemmēšanas suni nedrīkst mazgāt, pretējā gadījumā savēlušies kamoli pārvērtīsies filca pikučos, un tos vajadzēs noskūt.
Suņa frizēšana ir fiziski un emocionāli smags darbs. Grūmerim jābūt dzīvnieku psihologam, labi jāpārzina suņa anatomija un katras šķirnes standarts. Gadās - jātiek galā ar agresīvu suni. Tad situācija kļūst nopietna. «Suns var brīdināt, bet var kost arī bez brīdinājuma. Suņa kodums dzīst lēni un grūti, bet rokas ir mani darbarīki. Turklāt uzbrūkot suns var savainot arī sevi, jo strādāju ar asiem instrumentiem. Parasti atrodu kopīgu valodu ar ikvienu četrkājaini, bet bijis arī tā, ka mazam jorkam jāuzliek uzpurnis. Zinot sava suņa raksturu, saimnieki mēdz mīlulim iepriekš iedot kādu nomierinošu tableti, bet baumas, ka frizētavās grūmingu veic ar narkozi, ir tīrās blēņas. Ja suns ir tik agresīvs, ka viņu pirms frizēšanas jāiemidzina, dzīvnieks jāved uz klīniku, jo narkozi var dot tikai veterinārārsts.»
Bužinot un čubinot
Kamēr runājam, Aiss jau ir izķemmēts un viņa apmatojums izmazgāts. Pienācis laiks fēnošanai. Saimnieki brīdinājuši, ka Aiss baidās no fēna. Bužinot un čubinot Aisu, Katerīna virza pa viņa augumiņu silta (nekādā gadījumā karsta) gaisa strūklu, ļaujot sunim ik pa brīdim nedaudz atpūsties. Beidzot mūsu priekšā stāv pievilcīgs balts brīnums! Paliek pēdējais darbiņš - apmatojuma piefrizēšana. Vai suns jūt, ka viņš ir skaists? «Domāju, ka nejūt, tikai viņam ir vieglāk, bet par apkārtējo labvēlīgo attieksmi un komplimentiem gan priecājas.»
Trīsdesmit darba gados Katerīna daudz ko pieredzējusi. Kaitina, ja cilvēks atnāk un saka - mēs savu suņuku jau apcirpām, vajag tikai pielīdzināt frizūru. Grūmerim tā ir augstākā pilotāža - izlabot neprasmīgi izrobotu apmatojumu. Tas prasa laiku un nervus. Katerīna uzskata, ka vislabāk, ja sunim ir meistars, pie kura dzīvnieks pieradis no mazotnes.
Grūmeres īpašās simpātijas pieder saimniekiem, kuri turpina rūpēties par savu četrkājaino draugu arī tad, kad tas jau ir vecs: «Suns nepateiks, ka viņam sāp un pašsajūta nav tā labākā. Vecu suņu frizēšana prasa vairāk laika, reizēm tas ir īsts juvelierdarbs, jo suņukam ilgāku laiku nostāvēt kājās jau ir grūti. Man jābūt īpaši pacietīgai, bet daru to ar prieku, jo pēc sakopšanas večukiņam atgriežas otrā elpa.»
Katerīna labprāt frizē bezšķirnes sunīšus un priecājas, kad viņi pārvēršas par skaistuļiem.
Kādas ir jaunākās modes tendences suņiem šajā pavasarī? Grūmere pasmaida: «Suņu frizūras nepakļaujas modes tendencēm. Katrai šķirnei ir stingri noteikts standarts, ja vien saimnieks neizdomā kaut ko pavisam traku. Modes tendences var izpausties suņa apģērbā, ja tādu lietojat. Azors specializējas vairāk uz maza auguma sunīšiem, un salonā pārdošanā ir dažādi kombinezoni, kleitiņas, cepurītes. Suni var izrotāt ar kaklasiksnām, kaklalakatiem, dažādiem piekariņiem. Taču tas paliek saimnieka ziņā.»