Līdz janvārim uz koalīcijas sēdēm nāca tikai valdošo partiju līderi, frakciju vadītāji un ministri vai kāds cits pilnvarots pārstāvis. Taču līdz ar Zaļo un Zemnieku savienības iesaistīšanos valdībā sēdēs sāka piedalīties ZZS sabiedrotie no Liepājas un Ventspils partijas, kā arī Līvānu biedrības. ZZS ir pašvaldībās plaši pārstāvēts politiskais spēks, un arī tās vietējie līderi nevar izmantot privilēģijas, kas ir abu lielo pilsētu vadībai.
Vienotības pašvaldības vadītāji šo situāciju jau bija pārrunājuši, Dienai atzina Madonas novada priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters. Ar viņa un Cēsu mēra Jāņa Rozenberga pievienošanos Vienotībai tā pērn jo īpaši lepojās. «Mani tas neapmierina, ka nevaru ar savu viedokli ietekmēt procesu, taču man ir prieks un gandarījums, ka valdošā koalīcija tagad runā ar pašvaldību vadītājiem un viņus uzklausa,» teica A. Ceļapīters. Viņa kolēģis J. Rozenbergs uzskata, ka pēc Saeimas vēlēšanām partijā būtu jāatrod formāts, kā visi vietējie līderi - gan partijas biedri, gan reģionu partneri - varētu izteikt savas domas, iegūt informāciju un formulēt kopīgu viedokli par vienu vai otru jautājumu. J. Rozenbergs pieļāva - ja viņš vērstos pie partijas vadības, gan jau tā palīdzētu.
Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis bija pat pārliecināts, ka partija saviem vietējiem līderiem nokārtotu gan iespēju satikt ministrijas pārstāvjus, gan atrisināt kādu lietu. «Tā jau tikai sākumā liekas, ka tas būs notikums, bet, kad redz - koalīcijā notiek rutīnas darbs -, vairs nenāk,» teica Dz. Zaķis, minot, ka Līvānu mērs Andris Vaivods (ZZS) pāris reižu atnācis, bet pēdējā laikā vairs neesot redzēts. Tiesa, pēdējā laikā sēdēs nav redzēts arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš Dienai to apstiprināja. Uz lūgumu novērtēt to, ka koalīcijas dalībnieku loks ievērojami paplašinās, viņš atbildēja: «Es gribētu dziļdomīgi paklusēt. Visi grib tur būt un kaut ko nepalaist garām, bet es pats vasarā, kad Saeimas sēdes nenotiek, cenšos neiet uz koalīcijas sēdēm.» Viņaprāt, partijas reizēm piesaka saimnieciskus jautājumus, kuri koalīcijā nemaz nebūtu jāapspriež. Ja kāds ZZS pašvaldības vadītājs vēlas izteikties, varot nākt uz ZZS valdes sēdēm, ko Jelgavas mērs Andris Rāviņš arī izmantojot.
Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-TB/LNNK nav tādu sadarbības partneru pašvaldībās, bet tās līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš vietējo līderu pastiprinātu interesi par koalīcijas darbu nav izjutis kā traucēkli. «Viņi īpaši daudz diskusijās nepiedalās. Var saprast, ka tā ir Vienotības nodeva reģionu partijām un varbūt tā nav vienīgā nodeva,» sacīja G. Bērziņš. Ar teikto bija domāts valdības atbalsts šo partiju pārstāvju vadītajām pašvaldībām. I. Bērziņa Dienai atzina, ka ir runājusi ar Vienotību par Kuldīgas slimnīcas situāciju, jo uz pašvaldības pleciem ir tās kredīts, ko valsts galvojusi. Slimnīca arī nav saņēmusi finansējumu par pacientu ārstēšanu 1,2 miljonu eiro apmērā. Taču tam nav nekādas saistības ar partiju vienošanos, piebilda Kuldīgas domes priekšsēdētāja.
Dz. Zaķis apgalvoja, ka ar Vienotības un Valmieras partijas līgumu nekādā veidā nav saistīts arī Valmieras Olimpiskā centra attīstībai paredzētais finansējums, ko plānots ieguldīt jauna peldbaseina kompleksa un BMX trases izbūvei. Valmierieši jau iepriekš valsts budžetā esot saņēmuši sporta centram finansējumu, un, cik zināms, tas esot noticis pēc Klāva Olšteina vadītās neatkarīgo deputātu grupas iniciatīvas. Ikvienas pašvaldības vadītājs neatkarīgi no partijas piederības varot pretendēt uz atbalstu, jo Vienotība tā nedarot, kā savulaik praktizējusi Tautas partija, kas naudu dalījusi tikai savu biedru pašvaldībām, apgalvoja Dz. Zaķis.