Redzot to, ka patreizējā Latvijas politiskā vadība nepiedāvā Latvijai nekādu ekonomisko izrāvienu. Ka vadošais politiskais spēks Vienotība, lai gūtu uzvaru Rīgas vēlēšanās, izvirzīja caurkritušo sorosīti Ēlerti, kura agresīvi mēģināja kurināt etnisko naidu starp Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, nevis piedāvāt skaidru ekonomiskās attīstības vīziju Latvijas galvaspilsētai Rīgai. Man nav ticības, ka pie varas esošie spēs arī 2014. gada rudens vēlēšanās piedāvāt kaut kādu Latvijas attīstības vīziju, kurai Latvijas iedzīvotāji būtu gatavi noticēt. Tāpēc es aizvien vairāk sāku domāt par iespēju atgriezties aktīvajā politikā. Jo redzu, ka ideju un konkrētu projektu, drosmīgu lēmumu, kas var palīdzēt Latvijas izaugsmei, neesamība var nodrošināt to, ka Latvija var pazaudēt lielāko daļu no saviem iedzīvotājiem, kuri, neredzot Latvijā perspektīvu sev un savai ģimenei, nolems aizbraukt un vairs neatgriezties.
Jau skan kapu zvans, bet mums liekas, ka tas nav mūsu kapsētā. Astoņdesmito gadu vidū dzima 40 tūkstoši jaundzimušo gadā, savukārt deviņdesmito gadu vidū to skaits samazinājās līdz 20 tūkstošiem. To saka demogrāfs Ilmārs Mežs Dienai. Viņš saka, ka kopš 2000. gada skolēnu skaits Latvijā ir samazinājies par 145 tūkstošiem, bet tas turpināsies, jo mācīties skolā sāks tieši deviņdesmitajos gados dzimušie.
Domāju, ja mēs nedarīsim neko - tikai tīksmināsimies, ka mums tiek ieviests eiro, - mēs beigās būsim tā ieinte-grējušies, ka būsim kļuvuši par brīvdabas muzeju. Vismaz 300 tūkstoši cilvēku ir aizbraukuši, un 200-300 tūkstoši cilvēku turpinās izbraukt jau tuvākajos gados. Ja valdības vienīgais piedāvājums ir - atbrauciet, mēs jums iedosim pirmajiem mēnešiem bezdarbnieka pabalstu, tad tā ir smiešanās par tiem, kas ir aizbraukuši. Neviens neatgriezīsies tādēļ, ka viņam piedāvā bezdarbnieka pabalstu - tas ir kā spļāviens sejā.
Mums pavisam drīz sāks trūkt cilvēku, kas strādā un maksā nodokļus. Mēs nespēsim savilkt kopā budžetu un izmaksāt pensijas.
Ja mēs nespējam paši neko izdomāt, tad savā bezpalīdzībā ir jāgiežas pēc kāda padoma. Visdrīzāk Briselē, kā jau esam pieraduši - agrāk bija Maskava, tagad Brisele. Mums teiks - nav problēmu! Eiropas Savienībā iebrauc daudz bēgļu. Mēs jums pāris simtus tūkstošus cilvēku varētu nodrošināt - no Āfrikas un arābu valstīm. Pat atbalstu klāt iedosim.
Vēl viens risinājums ir piesaistīt lēto darbaspēku, bet to es kategoriski neatbalstu. Ja mēs mērķtiecīgi piesaistām lēto darbaspēku, tad mēs pasakām, ka Latvijai ir jākļūst par lētu zemi. Bet Rīga vēsturiski ir veidojusies kā biznesa centrs. Vispirms bija osta, tad veidojās tirdzniecības un darījumu centrs, un tikai pēc tam dzima Latvija. Ja Rīgai šogad mēs svinēsim jau 812. dzimšanas dienu, tad Latvijas valsts pastāvēšanas laiks ir krietni īsāks. Rīga ir pilsēta, par kuru vēsturiski ir cīnījušies zviedri, vācieši, krievi un poļi. Padarīt Rīgu par kaut kādu lēto vietu - tas būtu pilnīgi garām. Piesaistot lēto darbaspēku, mēs piespiedīsim vēl daudzus Latvijas cilvēkus braukt projām no šīs valsts, jo viņi nevarēs un negribēs konkurēt, lai saņemtu lēto atalgojumu.
Ja godīgi, vai tiešām vispār ir kāda reāla iespēja Latvijas cilvēkus atgriezt?
Skaidrs ir tas, ka, lai uzbūvētu pat tikai vienu lielu rūpnīcu, ir vajadzīgi simtiem miljonu eiro. Un daudziem no tiem, kas ir aizbraukuši, nemaz nebūs vajadzīgās kvalifikācijas, lai strādātu šādā rūpnīcā, jo tas būs specifisks darbs. Tāpēc to veiks japāņi, korejieši vai kādi citi. Esošās rūpnīcas var attīstīties. Piemēram, Grindex var izveidot jaunu filiāli vai Olainfarm. Un lai Dievs dod, ka Liepājas metalurgs nenomirtu, pirms mēs runājam par jaunām rūpnīcām. Ir nepieciešams kaut kas, kas rada darba vietas ātrāk.
Un kāds tad ir jūsu piedāvājums?
Es gribu piedāvāt Valda Dombrovska valdībai pavisam konkrētu rīcību. Nevis gaidīt 2014. gadu, kad būs vēlēšanas un viņu vietā nāks citi politiķi, kuri būs varbūt drosmīgāki. Tieši Valdi Dombrovski, kurš bija gana drosmīgs griezt un amputēt - iznīcināt, tikai ar cēlo mērķi nodrošināt stabilitāti -, es aicinu pieņemt svarīgu lēmumu, kas palīdzēs daudziem cilvēkiem atgriezties Latvijā jau tuvāko piecu gadu laikā.
Šodien jau tiek veiksmīgi realizēta programma, kas piesaista lielas ārvalstu investīcijas. Tas ir saistīts ar vēsturisko lēmumu, kad 2010. gada 1. jūlijā tika pieņemts likums, kas paredz izsniegt uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kuri veic ievērojamas investīcijas mūsu ekonomikā.
Tikai reģistrētās investīcijas, kas saistītas ar uzturēšanās atļauju iegūšanu ārzemniekiem, jau tagad ir sasniegušas vairāk nekā 350 miljonus latu. Neoficiālie dati liecina, ka kopējās ar uzturēšanās atļaujām saistītās investīcijas pārsniedz jau miljardu eiro, ja ņem vērā visus ieguldījumus bankās, nekustamajos īpašumos un uzņēmumos.
Tāpēc es piedāvāju nemuļķoties ar bezdarbnieka pabalstiem, bet pieņemt lēmumu, ar kura palīdzību Latvija var piesaistīt 20 miljardu investīcijas nākamo piecu gadu laikā.
Mans priekšlikums ir sekojošs - valdībai 2014. gada budžetā ir jāatvēl līdzekļu sadaļa, kas būtu paredzēta Latvijas valsts reklamēšanai. Lai piesaistītu tūristus, piemēram, Horvātija iegulda ļoti daudzus miljonus, lai reklamētu savu valsti. Latvijas valstij ir jāatvēl 50 miljonu eiro valsts budžetā, jāizstrādā profesionāla kampaņa un jāsāk reklamēt Latvijas valsts.
Pastāstot, ka mēs esam lieliska, tīra un zaļa valsts ļoti izdevīgā vietā. Arī to, ka no 2013. gada 1. janvāra ir pieņemts likums par holdingiem, kas dod iespēju starptautisko biznesu vadīt no Latvijas. Pastāstot ļoti svarīgo lietu, ka šeit ir iespēja iegūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā. Tas radīs lielu interesi tiem, kas to nezina, jo šādas informācijas nav.
Uzskatu, ka valdībai ir nepieciešams pieņemt arī lēmumu, ka uzturēšanās atļaujas tiek piešķirtas ne tikai tiem, kas investē nekustamā īpašumā, uzņēmumos vai banku kapitālā, bet arī ikvienam ārvalstu studentam, kas nolemj atbraukt un mācīties Latvijā. Mana pārliecība ir tāda, ka, mācoties vairākus gadus, katram cilvēkam vajadzētu kļūt par šīs valsts patriotu. Mums ir jāpasaka, ka šie cilvēki mums interesē. Tāpat kā Silīcija ielejā studentus makšķerē no visas pasaules, lai pēc tam šie cilvēki paliktu Amerikā. Jo gudrākie cilvēki ir tie, kas attīsta valsti. Jāpasaka, ka cilvēki, kas ir ieguvuši augstāko izglītību Latvijā, iegūst uzturēšanās atļauju nevis uz pieciem gadiem, bet vispār iegūs pastāvīgu uzturēšanās atļauju. Te viņi var dzīvot vienmēr. Mēs esam ieinteresēti, lai šie cilvēki dzīvo šeit, veido ģimenes un savu biznesu.
Cik daudz cilvēku, jūsuprāt, varētu ierasties Latvijā?
Ja mēs šo programmu sākam reklamēt, es paredzu, ka mēs piecu gadu laikā varam piesaistīt 100 tūkstošus šādu potenciālo investoru, studentu un citu, kuri gribētu saistīt savu dzīvi ar Latviju. Protams, visi 100 tūkstoši šeit nedzīvos pastāvīgi, pastāvīgi te uzturēsies varbūt trešā daļa, kādi 30 tūkstoši no visiem. Pārējie būs nopirkuši īpašumu un ieradīsies te varbūt pāris reizes gadā. Ja mēs tagad redzam, ka šie nedaudz vairāk kā seši tūkstoši cilvēku Latvijas ekonomikā ir investējuši jau vairāk nekā miljardu eiro, tad, piesaistot 100 tūkstošus šādu cilvēku, Latvijas ekonomikā ienāktu vismaz 20 miljardu eiro investīcijas.
Sākoties šai kustībai, šī valsts kļūtu ļoti interesanta visiem citiem potenciālajiem investoriem. Jo viņi redzētu, ka Honkongas un Singapūras modelis veidojas Rīgā. Uz Rīgu brauc cilvēki. Viņi dzīvo šeit. Viņi sāk attīstīt biznesu. Un tad šeit sāk braukt cilvēki no visas pasaules, jo viņi redz, ka šeit ir interesants bizness. Jo viņi redz, ka Latvija tiešām ir biznesa centrs - tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Tāpēc, ka šeit dzīvo multinacionāla iedzīvotāju sabiedrība. Un tikai tādā multinacionālā sabiedrībā, kāda ir Rīgā un Pierīgā, var veidoties starptautiskais bizness.
Vai Eiropas Savienība ar saviem Māstrihtas kritērijiem un citām direktīvām nekļūs bremzējošs faktors?
Skaidrs ir viens, jo valstī vairāk ienāks privātās investīcijas, jo neatkarīgāki mēs būsim. Un šie 20 miljardi būtu lielāks cipars nekā tie fondi, kurus mums piedāvā Brisele. Jo ir jāsaprot, ka Eiropas fondi šodien ir, bet rīt to nav. Un mēs principā esam uzsēdināti uz šiem ES fondiem kā narkomāni uz adatas. Mēs saņemam dāvanā lielu naudu, bez kuras vairs nevaram dzīvot. Ja noņems Eiropas fondus, būs ekonomikas sabrukums. Mums ir jābūt gataviem arī tādam brīdim, kad Eiropa pasaka, ka fondu vairs nebūs. Šī nauda, kas nāk no Eiropas fondiem, ir jāaizstāj ar dzīvām investīcijām.
Tas radīs vilkmi ne tikai nekustamo īpašumu nozarē. Tas radītu vilkmi būvniecībā - mums ir daudz brīvas zemes. Mums ir daudz graustu pat Rīgas centrā, nerunājot par attālākiem reģioniem. Mums vajadzētu pārbūvēt šo valsti. Būtu tādi, kas ieguldītu 100 tūkstošus, būtu tādi, kas ieguldītu 50 tūkstošus ārpus Rīgas, ko parāda arī ķīniešu lielā klātbūtne.
Ja mēs skatāmies 2013. gada statistiku, ķīnieši jau ir otrie pēc krieviem, kas iegādājas nekustamos īpašumus. Jo viņi par šo produktu uzzināja krietni vēlāk nekā uzbeki, kazahi vai ukraiņi.
Ja mēs varam piesaistīt 20 miljardus ekonomikai kopumā, tā nav viena rūpnīca. Tas radītu vilkmi visā ekonomikā. Un pats galvenais - tas radītu vilkmi atgriezt cilvēkus atpakaļ Latvijā. Jo par Latviju sāktu runāt. Sāktos liela plūsma laikā, kad Kipra jūk un brūk. Laikā, kad neviens tādai Kiprai vairs netic, mēs pasakām, ka kļūstam par unikālu vietu Eiropas Savienībā.
Un tas būtu ārkārtīgi spēcīgs signāls un piedāvājums visiem mūsu aizbraucējiem. Jo viņi zinātu - ir pienācis laiks atgriezties. Ir jāiet, ir jāinvestē, jābūvē, jātaisa jauni restorāni un kafejnīcas, jāpiedalās dažādu biznesu veidošanā. Jo tur, kur ieplūst investīcijas, ir iespējas.
Skaidrs ir tas, ka visi, kas ir aizbraukuši, neatbrauks atpakaļ kā uzņēmēji. Bet būs daudzi, kas būs ieguvuši labu izglītību un zināšanas, darba pieredzi lielos multinacionālos uzņēmumos, viņi varēs pretendēt uz labi apmaksātu darbu.
Vai ir garantija, ka atbrauks latvieši, varbūt te sabrauks vietā citi?
Mēs esam tuvu Skandināvijai un daudzi skandināvi ir teikuši, ka Rīga ir daudz pievilcīgāka vieta, nekā dzīvot kādā ziemeļu mazpilsētā. Viņi būtu gatavi braukt, bet ja viņiem būtu iespēja saņemt konkurētspējīgu algu. Tādu, kāda ir Skandināvijā. Mēs esam vēsturiski saistīti ar Vāciju. Būtu liela Lielbritānijas interese tāpēc, ka tur ir daudz mūsu cilvēku, kas pastāsta par Latviju.
Skaidrs, ka šeit nebūs lielas amerikāņu investīcijas, jo ASV ir pārāk tālu. Bet Ķīna, kura grib iekarot Eiropu, ļoti ātri saprastu, ka Rīga ir jaunais Eiropas biznesa centrs. Un šeit ļoti ātri ienāktu investīcijas no Āzijas.
Arī no bijušās Padomju Savienības, ar kuru 50 gadus mēs esam bijuši saistīti un kur mūs vēl ļoti labi atceras un ļoti augstu vērtē.
Ja mēs to nedarīsim, mēs ļoti ātri atgriezīsimies pie divām bēdīgajām alternatīvām - pensionāru valsts, kas pati nevar uzturēt savus pensionārus un noņem viņiem pabalstus, vai bēgļu un lētā darbaspēka valsts, no kuras vietējie mūk projām.
Vietējie uzņēmēji jau tā sūdzas par to, ka visu pārņem ārzemnieki. Viņi teiks, ka Šlesers vispār grib izpārdot visu Latviju?
Ja kāds domā, ka tuksnesī var notikt labs bizness, viņš kļūdās. Bizness var notikt tur, kur ir nauda. Biznesa centri ir, piemēram, Londona, Ņujorka, Šanhaja, Maskava, Tokija. Tās ir lielās pilsētas, kurās notiek starptautiskais bizness. Tur, kur notiek bizness, var jebkurš uzņēmējs, tajā skaitā vietējais, slikta restorāna vietā uztaisīt labu restorānu un mazu firmu pārvērst par lielu. Tas, kas nodarbojas ar ēku apkalpošanu, var uzlabot kvalitāti un apkalpot jaunuzceltās ēkas, cilvēks, kas ir bez darba, atrod iespēju strādāt kādā labā un jaunā darbā. Māksliniekiem ir iespēja aktīvāk piedalīties kultūras pasākumos, jo tie tiek pieprasīti. Jaunas aktivitātes Latvijā radīs apstākļus Latvijā aktīviem cilvēkiem. Jā, vietējiem uzņēmējiem būs lielāka konkurence, bet, ja valstī būs vairāk naudas, katram būs iespēja pelnīt vairāk. Savukārt cilvēkam, kurš nepretendē uz sava biznesa izveidi, vienkārši būs iespēja strādāt un saņemt lielāku algu.
Latvija, pievienojoties Eiropas Savienībai, ir atvērusi savas robežas. Mēs nevaram vairs kontrolēt to, kuri cilvēki grib braukt šeit dzīvot. Ikviens, kas dzīvo jebkurā Eiropas vietā, var atbraukt šeit, uzturēties, dzīvot un brīvi nodarboties ar biznesu. Mums nav vairs savu ārējo robežu, kuras mēs kontrolējam. Un, ja tas tā ir noticis, mums ir tikai izšķiršanās, vai mēs gaidām bēgļus un lēto darbaspēku, vai bagātus cilvēkus ar idejām, naudu un vēlmi šeit dzīvot.
Un, ja tā ir maksa - piesaistīt šos simts tūkstošus, lai atgrieztu divsimts un trīssimts tūkstošus cilvēku, kas ir aizbraukuši un, iespējams, nekad vairs neatbrauks, tad es saku, ka ir vērts šo maksu maksāt. Jo labāk dzīvot bagātā valstī ar iespējām, nevis pensionāru valstī, kura būs atkarīga no tā, kā šeit ieintegrēsies bēgļi, kas var beigties ar tādiem pašiem grautiņiem, kurus jau redzam Rietumeiropā, vai strādās lētais darbaspēks no citām valstīm, kas vēl vairāk izspiedīs mūsējos cilvēkus.
Valdis Zatlers jau ir prognozējis, ka nākamo valdību veidos SC kopā ar ZZS, kādas ir jūsu prognozes?
Es domāju, ka Zatlers ir kļūdījies par to, ka valdību var veidot SC un ZZS. Jo Rīgas rezultāts var atkārtoties arī visā Latvijā. Un gala rezultātā vienotais saraksts, ja viņi atvērs durvis latviešiem ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā, uzvarēs visā valstī.
Tas, ka zaļie zemnieki nostartēs labi un vai viņiem atradīsies vieta šādā koalīcijā, to rādīs laiks. Bet skaidrs ir tas, ka divi politiskie spēki iegūs absolūto vairākumu nākamajā parlamentā. Es pat gribētu teikt, ka, iespējams, viņiem kopā būs pat divas trešdaļas balsu - pietiekami, lai būtiskos jautājumos varētu mainīt Satversmi.
Vai tomēr, ņemot vērā, ka Latvija nav Rīga, kopumā valstī pietiekami labas izredzes arī pašreizējai koalīcijai?
Tiesiskuma koalīcija ir bankrotējusi. Ja viņi būtu veiksmīgi nostartējuši pašvaldību vēlēšanās, viņi būtu ieguvuši iespēju darboties valdībā arī pēc nākamajām vēlēšanām. Iegūstot 14% Rīgā, Vienotība ir parādījusi to līmeni, kādā viņus atbalsta. Tas, ka nacionāļi ieguva vairāk par Vienotību, parāda tikai to, ka nacionāļi iegūs vairāk par Vienotību arī nacionālajās vēlēšanās.
Jo viņiem ir skaidra ideoloģija. Man tā nav pieņemama daudzos jautājumos, bet ne visos, jo jautājumā par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu es atbalstu šos politiķus. Es esmu vairāk racionāls, praktisks. Es neteikšu «Latviju - latviešiem!» laikā, kad uz Latviju var braukt visi iedzīvotāji no visas Eiropas Savienības.
Bet ir reitingi un prognozes, un ir fakti.
Saskaņas centrs kopā ar Gods kalpot Rīgai ir ieguvuši praktiski 60% Rīgā. Ja piedāvājums šādai stabilitātei kā Rīgā būs arī nacionālā līmenī, domāju, tautas vairums to atbalstīs. Tā vietā, lai atbalstītu šo tiesiskumu, kurš ir plūcies, dunčus dūris rītā, pusdienās un vakarā un pa nakti.
Kā vērtējat jūsu kādreizējā tuvā kolēģa Nila Ušakova izaugsmi?
Nils Ušakovs ir kļuvis par nacionālu līderi un ir pārgājis principā citā līmenī un citā svara kategorijā. Jo taisnība ir viņa vārdiem, ka par šo apvienību, kuras līderis viņš ir, nobalsoja vairāk latviešu nekā par Visu Latvijai! vai Vienotību. Ja Ušakovs pieturēsies pie tā, ko viņš ir teicis, ka citiem to nesaprast, bet viņš vienmēr būs kopā ar saviem vēlētājiem, tad šīs vēlēšanas viņam ir devušas jaunu mandātu. Viņš ir kļuvis par nacionālo līderi. Viņš vairs nepārstāv nelatviešus, kā tas bija iepriekš, kad tas bija tāds šaurs Saskaņas centra elektorāts. Ja Ušakovs pildīs to, ka viņš vienmēr būs kopā ar saviem vēlētājiem, viņš var kļūt par nacionālo līderi, kurš var piedāvāt Latvijai modeli, kurš ir daudz labāks nekā tas, ko piedāvā patreizējā tiesiskuma koalīcija, kura ir tādās pretrunās, ka nespēj praktiski ne par ko vienoties. Viņi vienojas tikai par to, par ko nevar nevienoties, lai saglabātu sevi.
Daži ir pārliecināti, ka SC sašķelsies.
Domāju, ļoti daudzi darīs visu, lai šis veiksmes stāsts, kas notika Rīgā, neatkārtotos nacionālā līmenī. Līdz ar to būs intrigas. Būs mērķtiecīgs darbs, lai viņu veiksmes stāstu sašķeltu. Jo viņus baida šis Rīgas veiksmes stāsts, kas bija iznīcinošs tiesiskuma koalīcijai. Domāju, ka tā ir vislielākā kļūda, ja SC notiktu šķelšanās. Uzvarētājiem ir nepieciešams turpināt veiksmes stāstu un piesaistīt cilvēkus, kas grib stabilitāti un attīstību. Kas negrib klanīties rietumiem vai austrumiem, bet veidot spēcīgu valsti, kas patiešām var būt tilts starp austrumiem un rietumiem un ziemeļiem un dienvidiem šajā reģionā. Un to var izdarīt tikai stabilas valdības, nevis tādas tiesiskuma koalīcijas, kuras ir apvītas ar intrigām, pretrunām un dunča dūrieniem.
Kādas izredzes ir Einara Repšes partijai?
Repšem ir būtiska izšķiršanās. Jo Vienotības elektorāts ir 14%, un Zatlera elektorāts ir 1,5%. Ja viņš pretendē uz Zatlera elektorātu, viņam nav jēgas veidot politisko partiju. Tad labāk lai viņš paliek sabiedriskās organizācijas līmenī un dod padomus nākamajiem politiķiem. Ja viņš grib pretendēt uz nopietnu politisku pārstāvniecību, tad viņam ir pirmām kārtām jākonkurē ar Vienotību. Tā ir tā būtiskā izšķiršanās. Vai viņš ir gatavs? Ja ir doma, ka viņš nāks, lai papildinātu Vienotību, tad viņam ir iespēja iegūt šo 1,5%, jo noteikti ar šos 1,5% Zatlers nenoturēs. Repše var dabūt 5% un vairāk, pat iegūt 10% un vairāk. Bet viņam, protams, nav iespēju izkonkurēt Ušakovu. Jo Ušakovam šodien ir vilkme, ir atbalsts, un viņš viennozīmīgi var būt par nākamo vēlēšanu uzvarētāju. Bet tās idejas, kuras Repše pauž, man ir simpātiskas. Jo es uzskatu, ka ir jābūt vismaz vienam politiskam spēkam, kas ģenerē idejas un kas ir ciešā saitē ar uzņēmējiem, jo bez aktīvas uzņēmējdarbības valsts pastāvēt nevar.
Vai nav tā, ka uzņēmēji parasti atbalsta tos, kuri ir pie varas vai būs pie varas?
Bet kāpēc tad uzņēmēji ir aizgājuši prom no Vienotības un ir kopā ar Repši? Atbilde ir ļoti vienkārša. Apskatieties uz tiem cilvēkiem, kas sēž parlamentā no Vienotības. Tur nav cilvēku, kas izprot biznesu. Tur nav ar ko runāt. Tur ir daži, kas jau būs nokauti, kā Dzintars Zaķis, piemēram. Kas ir viens no sakarīgākajiem Vienotības cilvēkiem, ar ko var runāt.
Tur ir ļoti daudz nacionālistu, ja viņi uz vēlēšanām iet ar mērķi kļūt vēl «nacionālākiem» par Visu Latvijai!, tad ir skaidrs, ka nekādu ekonomisko projektu nebūs. Viņi cīnīsies, lai nojauktu pieminekli.
Bet es aicinu Dombrovski, kurš ir drosmīgs, jo bija drosmīgs griezt, pieņemt drosmīgu lēmumu, kas var izglābt arī Vienotību. Ja viņš pakonultēsies ar Vilku, kurš varēs uztaisīt izdruku, ka investīcijas, kas saistītas ar uzturēšanās atļaujām, pārsniegušas jau miljarda atzīmi.
Jo tieši finanšu ministrs varētu būt lielākais mana priekšlikuma atbalstītājs, jo viņš domā ļoti pragmatiski. Viņam jādomā, kā pildās valsts budžets. Ieguldot 50 miljonus aktīvā Latvijas valsts reklāmas kampaņā, kur puse jānovirza uz rietumiem, puse uz austrumiem - jāreklamējas gan CNN, gan Maskavā, Ukrainā un Ķīnā -, mēs varam piesaistīt miljardus Latvijas ekonomikai. Nevis izdāļāt 50 miljonus, bet biznesa veidošanā. Tad tas būs ļoti vēsturisks lēmums, par kuru Dombrovskim nākamās paaudzes pateiks paldies.