Ilgi cerētā Eirolīgas demokratizācija - pirmo reizi četras vietas tiek sadalītas kvalifikācijas spēlēs - nākusi par vēlu. Treknajos gados Rīga, iespējams, būtu spējusi cīņā sūtīt Eiropas augstākajai modei atbilstošu komandu. Taču uz nesamērīgu ambīciju un nekompetences smiltīm būvētās galvaspilsētas sapņu pilis ir sabrukušas. Savukārt BK Ventspilij realitātes izjūta palīdzējusi atgriezties Latvijas flagmaņa pozīcijā, taču uz Eirolīgas pusi tā liek raudzīties bez īpaša optimisma. Augstākajām prasībām nav gatava nedz kluba infrastruktūra (pat kvalifikācijas mačs jāaizvada Rīgā), nedz sastāvs.
Tiesa, ventspilniekiem ir reāla iespēja gan apstrīdēt pēdējās tēzes patiesumu, gan pierādīt, ka valstsvienības veidotāji šovasar nošāvuši greizi. Proti, pēc tam, kad neviens čempionvienības pārstāvis netika pat līdz Latvijas pamatsastāva treniņnometnei, no Kurzemes puses dzirdēta neapmierināta murdoņa: sak, mūsējos diskriminē... Sportā, par laimi, katram aizvainotajam ir reāla iespēja iesēdināt kritiķus peļķē. Tad nu lūkosim, kā uz Eiropas fona savu vērtību spēs parādīt gan izlasē par pārāk jauniem atzītie Jānis Strēlnieks un Dairis Bertāns, gan izbrāķētie Mareks Jurevičus un Ronalds Zaķis.
Benetton sastāvā Itālijas izlasi pārstāv naturalizētais amerikānis Daniels Hekets. Iespaidīgs ir ārzemnieku leģions - Horvātijas izlases saspēles vadītājs Davors Kušs un centrs Sandro Nicevičs, trīs amerikāņi un lietuviešu talants Donats Motejūns. Pēc piecu spēlētāju atnākšanas Benetton jaunais modelis gan vēl ir tapšanas stadijā.
Robi pretinieku saskaņā, jācer, nāks par labu Ventspilij, ko pēdējā brīdī papildinājis amerikāņu saspēles vadītājs Tonijs Lī.