Aizkaitināts
Jau vēstīts, ka E. Kotu jūtami sakaitinājis valdības lēmums atņemt LTV valsts finansētu apsardzi, ko nodrošina Valsts policija, kā arī Valsts prezidenta rosinājums Elektronisko mediju likumā noteikt, ka Nacionālajai radio un televīzijas padomei konkursa kārtībā jānodod 15% sabiedriskā pasūtījuma jebkurai raidorganizācijai, kas sniegs kvalitatīvāko piedāvājumu, tāpēc viņš Dienai pieļāva iespēju, ka tam varētu sekot reakcija, LTV izvēršot politiķu boikotu. Piektdien Latvijas Radio viņš atzina, ka tas ir «emocionāli populistisks» paziņojums, lai pievērstu uzmanību politiķu lēmumiem, kas negatīvi skar LTV un kas esot pieņemti, nekonsultējoties ar LTV vadību. «Tas kārtējo reizi parāda, ka acīmredzot Kota kungs ir aizmirsis, kur viņš strādā un kāda ir sabiedriskā medija misija,» to komentē portāla politika.lv galvenais redaktors Dmitrijs Petrenko. Viņš uzsver, ka sabiedriskā medija būtība ir nevis dot politiķiem platformu un dozēt to, bet gan nodarboties ar neatkarīgu žurnālistiku. Tas ietver sevī arī politiķu iztaujāšanu, uzdodot bieži vien viņiem netīkamus jautājumus, lai kritiski izvērtētu politiķu solījumus.
E. Kota draudus par absurdiem sauc arī RSU žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne, kura, tāpat kā D. Petrenko, uzskata - no boikota cietēji būtu skatītāji. Viņasprāt, būtu tikai atzīstami, ja LTV žurnālisti izveidotu arī tādu diskusiju formātu, kurā varētu piedalīties tikai sabiedrības pārstāvji. Taču tikpat nepieciešamas būtu arī politiķu debates sabiedriskajā televīzijā. Tāpēc E. Kota uzstādījumu A. Rožukalne uzskata par absurdu, un, viņasprāt, tas liecina, ka tas ir netīšām izlauzies LTV vadītāja domāšanas veids - ko tu man, to es tev. Par šantāžu E. Kota izteikumus dēvē premjers Valdis Dombrovskis (JL), izriet no viņa preses pārstāves Līgas Krapānes teiktā. Tos kritizējuši arī vairāki partiju pārstāvji, savukārt E. Kotu atbalsta Zaļo un Zemnieku savienības, Tautas partijas un Saskaņas centra frakciju vadītāji, izriet no BNS veiktās politiķu aptaujas.
Skaidrības nav
Vēl nav skaidrs, vai E. Kota iebildumus raisījušie jautājumi tiks atrisināti. Nākamnedēļ viņam esot tikšanās ar Iekšlietu ministriju par apsardzes jautājumu. Savukārt par iespēju likumā noteikt, ka daļa sabiedriskā pasūtījuma nododama konkursa kārtībā, vēl lems atbildīgā Saeimas komisija, kuras vadītāja Ingrīda Circene (JL) neprognozēja tās lēmumu un norādīja, ka pati vēl vēloties uzklausīt Valsts prezidenta pārstāvju argumentus. Tie uzsver, ka uz šo sabiedriskā pasūtījuma daļu konkursa kārtībā varētu pretendēt arī sabiedriskie mediji, taču abu sabiedrisko mediju vadītāji to uztver kā gaidāmu finansējuma samazinājumu LTV un LR, kas tā arī varētu būt, ja viņi konkursā zaudētu. Valsts prezidenta kancelejā norāda, ka jautājumu par sabiedrisko mediju finansējuma nodrošinājumu regulē pilnīgi cits šī paša likuma pants, nevis tas, ko rosina mainīt V. Zatlers.