Tas varētu nozīmēt iekšējā patēriņa kāpumu, veicinot dzīves dārdzības pieaugumu. Paralēli tam inflācijas augšupeju varētu veicināt arī norises pasaules izejvielu biržās, kur pēdējā laikā nedaudz palielinājušās naftas cenas. Šis process varētu būt tikai loģisks, ja ņemam vērā, ka aptuveni pusgada laikā kopš pagājušā gada vasaras melnā zelta cena kritusies vairāk nekā par 50%, sekmējot degvielas un siltumenerģijas cenu samazināšanos Latvijā un krietni pavelkot uz leju arī kopējo inflācijas rādītāju.
Naftas ietekme
Finanšu tirgos ierasts, ka pēc straujas cenas lejupslīdes vērojama pozitīva korekcija, un pēdējās norises naftas tirgū nav izņēmums. Laika posmā no janvāra pēdējās dekādes līdz aprīļa pēdējai dekādei Brent naftas cena pasaules tirgū palielinājusies vairāk nekā par 20%, tomēr šā gada aprīlī tā vēl joprojām ir apmēram par 45% zemāka nekā bija pagājušās vasaras augstākajā punktā.
Kopš tā laika ģeopolitiskās nianses naftas tirgu nav būtiski ietekmējušas un patlaban aktuāls ir jautājums, vai pašreizējās tirgus svārstības orientētas uz ilgtermiņa pieaugumu. «Visticamāk, līdz pat gada beigām novērosim strauju naftas cenas svārstīgumu. Par turpmāku naftas cenas pieaugumu līdz pērnā gada līmeņiem vēl būtu pāragri domāt. Tam ir vairāki iemesli. To vidū ir fakts, ka ASV naftas ieguves apjomi vēl joprojām turpina pieaugt, un izaugsmes apstāšanās vai ieguves apjomu samazināšanās tiek prognozēta tikai maija beigās vai jūnija sākumā,» situāciju raksturo Baltikums Bank investīciju analītiķis Kaspars Peisenieks. Viņš piebilst, ka nedrīkst aizmirst rekordaugsto ASV naftas rezervju apjomu, kas turpina pieaugt. Tāpat viņš norāda, ka naftas cenas kāpumam vidējā termiņā nenāk par labu Saūda Arābijas pieaugošie ieguves apjomi, Kuveitas paziņojumi par jaunām atradnēm, kā arī Irānas sankciju potenciālā atcelšana.
«Ja Irāna atkal ienāks naftas tirgū un atjaunos pirms sankciju noteikšanas uzrādītos naftas ražošanas apjomus, tā varētu palielināt globālo naftas piedāvājumu par aptuveni vienu miljonu barelu dienā. Tas ir tikai 1,1% no kopējā globālā piedāvājuma dienā 2014. gadā. Jāpiebilst, ka naftas cenas uz leju spiež pat tikai gaidas par Irānas ienākšanu tirgū,» tirgus noskaņojumu raksturo Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs. Viņaprāt, naftas cenas šogad varētu turpināt svārstīties ap 60 dolāriem (~ 54,92 eiro) par barelu. Tomēr pieprasījums pēc naftas pasaulē turpina pieaugt, kas ar laiku liks augt naftas cenai. «Izskatās, ka nozīmīgas kustības naftas cenās, visticamāk, nenovērosim ātrāk par gada otro pusi,» secina K. Peisenieks.
Saražo vairāk nekā pērk
Bez norisēm naftas tirgū ir arī citi inflāciju ietekmējošie faktori, piemēram, valūtas kurss. A. Semjonovs stāsta, ka eiro valūtas kursa turpmāka vājināšanās attiecībā pret dolāru var veicināt cenu kāpumu precēm, kas tiek pirktas dolāros - piemēram, kafijai un tējai. Tas gan nenozīmējot, ka šīs preces noteikti kļūs dārgākas, jo to cenu var ietekmēt arī citi faktori. «Sagaidām, ka pārtikas cenas pasaules biržās šogad kopumā kritīsies nedaudz straujāk nekā pērn, lai gan, rēķinot eiro izteiksmē, tās nedaudz pieaugs. Tam par iemeslu ir aizvadītā gada spējais ražošanas apjomu kāpums. Tas bijis straujāks par pieprasījumu, kā rezultātā izveidojušies lieli krājumi. Tas veicinājis salīdzinoši spēju cenu kritumu šī gada pirmajā ceturksnī. Cenas gada griezumā uz leju spiedušas arī zemākas ražošanas izmaksas lētākas naftas dēļ,» situāciju raksturo Swedbank speciālists. Viņš gan izvirza hipotēzi, ka, ražošanas apjomiem samazinoties, nākamgad gaidāma cenu kāpuma atjaunošanās. A. Semjonovs skaidro, ka cenu kāpumā lomu spēlēs arī vietējie faktori, tajā skaitā izmaiņas regulējamos tarifos un nodokļos. Viņaprāt, būtiskāko devumu patēriņa cenu kāpumā šogad sniegs pēc 1. janvārī veiktās elektroenerģijas tirgus liberalizācijas mājsaimniecībām dārgāka elektrība. Papildus, par aptuveni 0,1 procentpunktu šī gada vidējo inflāciju paaugstinās 1. jūlijā gaidāmā akcīzes nodokļa celšana biežāk pirktajiem alkohola dzērieniem. Pakalpojumu cenu mērenu pieaugumu turpinās veicināt algu kāpums.
Inflācijas prognoze
Swedbank ir nedaudz palielinājusi šā gada inflācijas prognozi, paredzot, ka šogad patēriņa cenas vidēji palielināsies par 0,8%. Salīdzinājumam - janvārī vidējā prognoze tika noteikta 0,5% līmenī. SEB banka pagaidām savu patēriņa cenu pieauguma prognozi nav mainījusi, paredzot, ka gada inflācija vidēji būs 0,7%. Tomēr, kā skaidro bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, pašreizējais zemais bāzes efekts (martā salīdzinājumā ar 2014. gada attiecīgo mēnesi patēriņa cenas pieauga par 0,4%) nozīmē, ka gada inflācija turpmākajos mēnešos pamazām kāps un gada nogalē tā var sasniegt 2% robežu. Samērā līdzīgs skatījums uz cenu dinamiku ir arī bankai Citadele, prognozējot gada vidējo inflāciju 0,8% apmērā, bet decembra bāzes scenārijs paredz, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada pēdējo mēnesi dzīves dārdzība varētu būt augusi par 1,8%.
Tomēr saistībā ar iedzīvotāju maksātspējas palielināšanos un šī procesa ietekmi uz patēriņa cenām ir arī atšķirīgs skatījums. Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Latvijā pagaidām nav noticis nekas tāds, kas vismaz uz iekšējo faktoru bāzes varētu veicināt strauju patēriņa cenu palielināšanos. Viņaprāt, statistiskais algu pieaugums lielā mērā notiek, pateicoties Valsts ieņēmumu dienesta cīņai pret ēnu ekonomiku, kas savukārt veicina daļēju darba samaksas legalizēšanos. Tādējādi šobrīd nevar runāt par būtisku inflācijas pieaugumu saistībā ar iedzīvotāju maksātspējas palielināšanos.