Šobrīd piemineklis izskatās ne pārāk labi - daļa plākšņu ir izdrupušas, un ap tēlu galvām zaļo augi. Pēdējo reizi piemineklis tika restaurēts 2006. gadā. Mūsu lasītājs gan apšauba, ka toreiz vispār tikusi veikta restaurācija. Rīgas pieminekļu aģentūras sabiedrisko pieminekļu nodaļas vadītāja Mārīte Šenberga stāsta, ka darbi ir veikti, taču šobrīd tie jāveic atkal, visa parka teritorijas labiekārtošana, kuras laikā paredzēta arī pieminekļa atjaunošana, ir ieplānota Mājokļu un vides departamenta iepirkumā, kas šobrīd ir apturēts iesniegtas sūdzības dēļ.
Piemineklis celts 1974. gadā, taču pie tā trūkst jebkādas informācijas, kādu notikumu atcerei tas būvēts, ir tikai uzraksts 1905. Var jau teikt, ka lielai daļai garāmgājēju ir vienalga, kam šis piemineklis celts, taču jāpiedāvā iespēja uzzināt par 1905. gada demonstrācijām un sapulcēm tiem, kuri to vēlas. Informatīva plāksnīte būtu vēlama, atzīst arī garāmgājēji. Dienā parks izskatās samērā labi, tajā aktīvi strādā sētnieki, lapas sagrābjot kaudzēs. Šī ir laba pastaigu vieta cilvēkiem ar maziem bērniem, te sastopami arī skrējēji un cilvēki ar suņiem. «Ir acīmredzami, ka tas (piemineklis) jārestaurē. Parks vakaros ir bīstams iedzīvotājiem, bet dienā šeit ir patīkami uzturēties,» atzīst Anna Baklāne. Arī citi rīdzinieki apgalvo, ka piemineklis ir pelnījis restaurāciju, savukārt parkā vakaros un naktīs staigāt ir riskanti vai pat bīstami, jo šeit salasās kompānijas un lieto alkoholu.
Savukārt 1905. gada pieminekļa Daugavmalā atjaunošana izmaksāja 28 975 latus. Šim piemineklim blakus jau kopš padomju laikiem ir plāksnīte divās valodās, tajā paskaidrots, ka 1905. gada 13. janvārī tika apšauti strādnieku demonstrācijas dalībnieki, nogalinot 70, bet ievainojot 200 cilvēku. Pārliecinājāmies, ka pieminekļa apkaimē tūristus vismaz rudenī nemana, toties šeit ir Daugavmalas makšķernieki. Mūsu lasītājs rosina augstskolu studentus - varbūt kādam no viņiem saistībā ar pētnieciskajiem darbiem ir interese pārbaudīt, vai paveiktie darbi atbilst tāmēm un vai līdzekļi izlietoti racionāli. Pat tad, ja visas summas izrādīsies iztērētas pareiziem mērķiem, tas varētu būt labs treniņš, pie viena parādot, ka sabiedrībai pieminekļu liktenis nav vienaldzīgs.