Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke, Dienai pieļāva, ka līdz ar auditētu gada pārskatu un citiem dokumentiem V. Dombrovska parakstītajā rezolūcijā pieprasīts arī valdībā iesniegt B. Flika darbības izvērtējumu. Šis vērtējums var kalpot par pamatu tālākiem lēmumiem.
Kaut arī auditori PricewaterhouseCoopers (PwC) aizvien vēl neapstiprina airBaltic 2010. gada darbības pārskatu, satiksmes ministrs uzskata, ka valdībai steidzami jāpieņem lēmums par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu vai nepalielināšanu. «Pret valsts naudas ieguldīšanu es esmu skeptisks,» vakar LNT 900 sekundēs sacīja U. Augulis. Ja papildus akciju emisiju apmaksātu cits investors, valstij būtu jāzaudē daļa no šobrīd tai piederošajām airBaltic akcijām (52,6% no kapitāla). airBaltic valde uzņēmuma pamatkapitālu piedāvājusi palielināt par aptuveni 60 miljoniem latu.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība), kurš jūnijā paziņoja par airBaltic zaudējumiem, domā, ka, pirms lemt par pamatkapitāla palielināšanu, vispirms jāsaņem auditēts airBaltic finanšu pārskats, jāizmaina vai jāatceļ valstij neizdevīgais akcionāru līgums un jālemj par B. Flika nomaiņu.
Uz Dienas jautājumu, kad gaidāms airBaltic 2010. gada pārskata audits, kompānijas korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags atbildi nesniedza. Kā Diena jau rakstīja, PwC jau ilgstoši neapstiprina airBaltic gada pārskatu, kas saskaņā ar neoficiālu informāciju saistīts ar aizvadītajos gados veiktiem darījumiem starp airBaltic un aviokompāniju SAS. B. Fliks gada pārskatu esot parakstījis, un, kā LNT norādīja U. Augulis, «ja gadījumā auditori pasaka, ka kaut kas nav kārtībā, tā jau ir kriminālatbildība». Saistībā ar grūtībām apstiprināt airBaltic gada pārskatu A. Kampars Dienai atzina, ka «ir fakti, ko B. Fliks ir slēpis». Neauditētajā airBaltic 2010. gada pārskatā uzrādīti zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā. B. Fliks informējis SM, ka gada pārskatu ar auditoriem varot saskaņot tikai pēc lēmuma pieņemšanas par iepriekšējā gada zaudējumu segšanu.
B. Fliks, kurš jau vairākus mēnešus aviokompāniju vada no Vācijas, šodien gatavojas sasaukt padomes sēdi, kur lemšot «par būtiskām izmaiņām sabiedrības komercdarbībā». Nav zināms, kā šī sēde var notikt, jo no amatiem padomē šonedēļ atkāpās airBaltic privātā akcionāra (Baltijas aviācijas sistēmas (BAS)) pārstāvji. Šovasar BAS jau otro reizi no padomes atsauc sevis deleģētos pārstāvjus. 21. jūnijā abi padomes locekļi atkāpās, jo valsts izvirzītie pārstāvji padomē strādājot «pavirši». Šoreiz viņi darbu nevar turpināt, jo valsts vēršoties pret airBaltic interesēm.