Manā ģimenē 1.septembris vienmēr bijuši svētki. Tie vainagoja divu nedēļu ilgo maratonu, ko mamma un tētis aizvadīja, sagādājot skolas lietas un sapucējot savus trīs bērnus skolai. Savukārt mums pašiem šīs divas nedēļas pagāja nepacietībā satikt klasesbiedrus, lai izstāstītu visus vasaras piedzīvojumus.
Mani vecāki vienmēr uzskatījuši, ka uz izglītības rēķina taupīt nevar - ja septiņus latus vērto vēstures grāmatu vajag, tad vajag. Tomēr liels vienmēr bija vecāku izbrīns, ka katram no trim bērniem ar pāris gadu intervālu vienā un tajā pašā skolā bija jāmācās no dažādām mācību grāmatām. Tādējādi mūsu ģimenē plauktā stāv, piemēram, trīs dažādas vēstures grāmatas 9.klasei, kur iekšā ir tas pats Napoleons, Livonijas karš un Kalendāru nemieri. Saprotams, ka priekšmetos, kuros informācija strauji mainās, piemēram, politikā, regulāra mācību grāmatas maiņa ir tikai norma, tomēr citos priekšmetos turēšanās pie vienas grāmatas, ļautu ietaupīt tām ģimenēm, kurās aug vairāki bērni.
Mana paziņa Ingrīda rudenī meitiņu laidīs trešajā klasē. Viņa teic, ka pieredze, kā ietaupīt, sagatavojot bērnus skolai, nāk ar gadiem. Visvairāk viņa iztērējusies, uz skolu vedot pirmklasnieku. Pirmajā klasē nepieciešams viss - soma, penālis, sporta tērps, grāmatas, burtnīcas, zīmuļi. Savukārt nākamajā gadā jau varot sākt domāt, vai jauna soma nepieciešama vai arī var iztikt ar veco. Taupīt var un vajag, tomēr, lai izaugtu mūsu nākamie prezidenti, ārsti un policisti, jācenšas bērnam dot pašu labāko. Tas nenozīmē, ka jānopērk dārgākā soma un pēc tam ģimenei jāgrauž rupjmaize. Tas nozīmē, ka vecākiem ir jādarbina fantāzija, lai pavisam parastu lietu padarītu īpašu, jo mammas šūts penālis vai sporta maisiņš vienmēr ir labāks un mīļāks par veikalā pirkto.
Jauna privātās dzīves diskusija 1.septembris - prieks vai jaunas rūpes? Jaunais mācību gads sāksies ne tikai ar gladiolu un asteru pušķiem skolēnu rokās. Dižķibeles laikā jaunās paaudzes izglītošanas iespējas materiāli skars gandrīz ikvienu Latvijas ģimeni, kurā aug skolas vecuma bērni un studenti. Kā gatavojat bērnus skolai? Vai vajag, vai mēģināt un vai izdodas ietaupīt uz jaunā cilvēka skolas gaitu rēķina? Kas sagādā vislielākās raizes, pošot savus bērnus uz skolu vai augstskolu?