Kopumā zemnieki ar jauno prasību ir nemierā - vieni uzsver, ka tie ir lieki izdevumi, citi retoriski vaicā - vai tad tagad, kad par darba aizsardzību atbildīgs būs vairāk izglītots speciālists, traktori mazāk gāzīsies. Tomēr statistika ir nepielūdzama - nelaimes gadījumi lauksaimniecībā notiek, reizēm arī ar letālām sekām.
Labklājības ministrija (LM) pieļauj, ka varētu tikt pārskatīts bīstamo nozaru saraksts, kurās nepieciešami attiecīgi kvalificēti speciālisti, to, ka lauksaimniecība pēkšņi vairs varētu nebūt bīstama, gan neviens nesola.
Asa kritika
Jēkabpils novada Vīnkalnos smaržo pēc eļļas - rūpnīcā no 50 ha plašajiem laukiem savāktās rapšu un linu sēklas tiek pārstrādātas dzintarkrāsas šķidrumā. A. Felss savu darinājumu slavē - augstākās kvalitātes. Saimniecībā nodarbināti seši cilvēki - pietiekami, lai atbilstoši MK noteikumiem būtu vai nu jānodarbina darba aizsardzības speciālists ar augstāko izglītību, vai arī jāpērk pakalpojumi no kādas kompetentās institūcijas - firmas, kas specializējusies attiecīgajā jomā. Līdz novembra sākumam A. Felsam jāatrod aizvietotājs līdzšinējam speciālistam, laidīšot pensijā - kas cits atliek. Ar esošo situāciju zemnieks ir neapmierināts - viņš kurn par nevajadzīgo birokrātiju un apšauba, ka jaunizceptie speciālisti būs zinošāki par inženieri, kurš visu mūžu nostrādājis lauksaimniecībā. Turklāt esot šaubas, ka Jēkabpils pusē būs tik daudz speciālistu, kas varēs apkalpot visus uzņēmējus. A. Felss, raksturojot situāciju, lieto gana stiprus vārdus, «tautsaimniecības idiotisms» vēl ir maigākais no tiem.
Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzīst - jaunā situācija ir apgrūtinoša, speciālisti vairāk atrodami pie lielajām pilsētām, pierobežas reģionos tādi kā ar uguni jāmeklē. Viņš apšauba, ka jaunā kārtība uzlabos darba drošību, - reāli darba aizsardzība vairāk esot formalitāte, notiek darbs ar papīriem, un labi ja reizi gadā kāds aprunājoties ar darbiniekiem. Līdzīgi spriež arī Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka. «Kāpēc gan vajadzīgi tik augsta līmeņa speciālisti, lai reizi gadā pārbaudītu dokumentāciju,» viņa jautā un piebilst - pilnīgi pietiekami esot tie paši 160 stundu ilgie kursi.
Kūtri sadarboties
Aija Nelsone maģistra grādu darba vides ekspertīzē un aizsardzībā Latvijas Universitātē ieguvusi pērn - izglītība bijusi nepieciešama, lai varētu strādāt par darba aizsardzības speciālisti lielā uzņēmumā. Par sadarbību ar lauksaimniekiem viņa domājusi, taču pagaidām nesokas: «Zemnieki negrib maksāt, lai arī speciālists ir nepieciešams.» Mārcis Vītiņš, kurš kā darba drošības speciālists augstāko profesionālo izglītību ieguvis RSEBA, pašlaik strādā firmā Darba medicīna, ar atsevišķām zemnieku saimniecībām sadarbojoties, taču problēmas radot lielie attālumi.
Diena telefoniski sazinājās ar vairākām firmām, kas nodrošina darba drošības pakalpojumus, - sadarbība ar zemniekiem notiekot minimāli. Cik zemnieku saimniecībai varētu izmaksāt darba drošības speciālista attālinātie pakalpojumi - pateikt neiespējami, jo jāņem vērā telpas, uzņēmuma infrastruktūra, cik laikietilpīga būs dokumentu sakārtošana un cik bieži būs nepieciešams ierasties uz vietas, norāda jaunie speciālisti. J. Lazdiņš saka - viņa zemnieku saimniecībā darba drošības speciālista pakalpojumi izmaksājot aptuveni 600 latu gadā.
Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā nav datu, cik jauno speciālistu pēdējo gadu laikā ieguvuši augstāko izglītību darba aizsardzības jomā, taču šādas programmas piedāvā vairākas augstskolas. Patlaban Latvijā pakalpojumus darba aizsardzībā var sniegt 38 kompetentās institūcijas un 704 speciālisti.
Bīstami neapdomīgi
RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš norāda - lauksaimniecības nozare ir bīstama. Viņš atturas prognozēt, vai jaunā kārtība uzlabos drošību laukos, taču zinātniskā pieeja pieļaujot, ka ar izglītotākiem speciālistiem būs mazāk negadījumu, tiesa, garantēt, ka traktori negāzīsies, nevarot. I. Vanadziņš arī vēsta - Latvijā no kopā vairāk nekā 83 tūkstošiem zemnieku saimniecību tikai aptuveni 2% ir ar cilvēku skaitu virs pieci. «Tās ir industriālās saimniecības, kurās tiek izmantot pesticīdi, traktortehnika un citas specifiskas lietas,» skaidro I. Vanadziņš. Pēc Centrālā statistikas biroja datiem, šādu saimniecību Latvijā ir 1622.
Lauksaimniecības bīstamību apliecina arī Valsts darba inspekcijas apkopotā informācija - šogad vien reģistrēti 23 nelaimes gadījumi, turklāt to straume tuvākajā laikā vēl neapsīks - ir ražas laiks, kurā tiek izmantoti dažādi agregāti, arī traktortehnika, informē VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne.
LM Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte Māra Vīksne skaidro - lauksaimniecība atzīta par vienu no bīstamajām nozarēm, jo tajā nodarbinātie ir pakļauti daudziem un dažādiem darba vides riska faktoriem, arī ķīmiskajām vielām, smagumu pārvietošanai, trokšņiem un vibrācijām, kas ilgstošā darba procesā var radīt veselības traucējumus. Turklāt lauksaimniecībā pastāv arī augsts nelaimes gadījumu risks.
Latvijā par bīstamām tautsaimniecības nozarēm tiek uzskatītas tās, kurās smago un letālo nelaimes gadījumu, kā arī arodslimību skaits uz 100 tūkstošiem nodarbināto četru gadu laikā ir lielāks nekā vidēji valstī. L. Matisāne uzsver: lauksaimniecībā darba devēji neizprotot darba aizsardzības prasību būtību - Latvijas Darba devēju konfederācijas pētījumā noskaidrots, ka teju piektdaļa darba devēju lauksaimniecībā uzskata, ka viņu uzņēmumā neviens nodarbinātais neesot pakļauts nevienam darba vides riska faktoram, kas no praktiskā viedokļa nozīmē, ka darba devēji neapzinās, cik darba vide ir kaitīga un bīstama. Tajā pašā laikā 24% lauksaimniecībā nodarbināto minējuši, ka viņiem ir veselības problēmas, kas saistītas ar darbu.
Šogad VDI pārbaudījusi 135 saimniecības, trešdaļā gadījumu ar darba aizsardzību ne tuvu nav kārtībā - vai nu nav darba aizsardzības speciālista vispār, darba devējs veic darba aizsardzības speciālista pienākumus, bet nav apmācīts, vai arī nav darba aizsardzības speciālista ar augstāko izglītību vai līguma ar kompetento institūciju.
Augusta nogalē MK uzdevis LM samazināt administratīvo slogu darba aizsardzības jomā, izdarot attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos, tādējādi plānots samazināt darba aizsardzības speciālistu pamatlīmeņa zināšanu apjomu, kas pašreiz ir 160 stundu, vienlaikus ar šīm izmaiņām tiks izvērtēta nepieciešamība pārskatīt bīstamo nozaru sarakstu, informē LM. Un ko darīs A. Felss? Vienu no tuvējiem speciālistiem ar augstāko izglītību jau esot noskatījis, jāskatās, vai izveidosies sadarbība. Cita ceļa jau neesot.